2016.gada grāmatu plāns – beigu apskats

bookpile29

366 dienas cauri, tāpat iespēja ko vairs labot TBR plānā, kas bija sevišķi milzīgs un pilnībā nemaz neīstenojams. Savu goodreads izaicinājumu ar 107 grāmatām izpildīju, tāpat savu neoficiālo apņemšanos sasniegt 120. Dažas atmetu, dažas bija īsas, dažas – gatavie ķieģeli, tāpēc kopā tas izlīdzinājās un gala rezultāts ir 124.  Zemākajā plānā ir uzskaitītas aptuveni 220, bet ne visas 124 varu izsvītrot tieši no tā.

Statistika ir šāda:
atmetu kā nevajadzīgas, gan vienības, gan sērijas: 36
pāriet uz 2017 TBR: 24
patiešām izlasīju: 59

Vēl dažas vienības klīst Visumā, varbūt vēl pie tām atgriezīšos.

 

*Patriks Rotfuss – Vēja vārds + Vieda vīra bailes
* Diana Wynne Jones – Howl’s moving castle

* The Hogwarts Library – Fantastic Beasts and Where to Find Them;
The Tales of Beedle the Bard; Quidditch Through the Ages
* Stephen King – Green Mile , „Zvēru kapiņi”, „Doktors Miegs”
* 6 sējumi ar „D.Gray-man” mangu
* Tim Weaver – The Dead Tracks
* Ernests Klains – Spēle sākas
* Maggie Stiefvater – The Scorpio Races
* J. K. Rowling – The Casual Vacancy
* Frānsiss Skots Ficdžeralds – Lieliskais Getsbijs
* Džūlija Pauela – Džulī un Džūlija
* Džons G. Neiharts – Runā melnais briedis
* Vladimirs Kaijaks – Koka kāja, kapu māja
* Ken Follett – The third twin
* KurtsVonegūts – Kaķa šūpulis

*Hjū Hovijs – #Elevatora sāga – Maiņa, Putekļi
*Īans Tregilliss #Asinszāles triptihs
*Makss Berijs – Leksikons
*Marks Lorenss –  „Muļķu princis”
*Levs Grosmans – Burvji
*Pīrss Brauns – Zelta dēls, Rīta zvaigzne

*Mišela Peivere – Uguns sala
*Reinbova Rouella – Fanīte [Fangirl]
*Džons Grīns – Katrīna pēc Katrīnas
*Andžejs Šapkovskis  – Pēdējā vēlēšanās
*Džojs Aberkrombijs – „Shattered sea” triloģija: Pusķēniņš
*Rensoms Rigss – Pilsēta bez dvēseles, Dvēseļu krātuve
*Pola Hokinsa – Meitene vilcienā
*Matss Strandbergs, Sāra B. Elfgrēna –  „Atslēga”

*Linda Nemiera – Sofijas noslēpums
*Toms Kreicbergs – Lopu ekspresis

*Filips Pulmans – Brīnumnaža triloģija
*Pols Stjuarts, Kriss Ridels – Malaszemes hronikas [1]
*Silvana de Mari – Pēdējais Elfs; Pēdējais Orks
*Bernārs Verbērs – Tanatonautu triloģija  [?]
*Eoīns Kolfers – Artēmija Faula sāga 
*Ursula K. le Gvina – Tumsas Kreisā roka & Jūraszemes burvja sērija
*Megija Stīvotera – Mērsifolas vilku triloģija,  „Lamento”, „Balāde”
*Harija Potera  sāga

*Kristofers Paolīni – #Eragons
*Džīna M. Ouela – Alu lāča klans. #Earth’s Children.
*Mērija Hofmane – #Stravaganza  [2]
*Riks Riordans – #Pērsijs Džeksons un olimpieši
*P.K. Kasta un Kristīna Kasta – Iezīmētā #House of Night series
*Rišela Mīda – #Vampīru Akadēmija
*Lēne Koberbēle – #Kauninātājas hronika
*Orsons Skots Kārds – „Endera spēles” sekojošās daļas

*Maggie Stiefvater #The Raven Boys  +  „Sinner”
*Vēl darbi no Rainbow Rowell – Landline; Attachments; Carry On; Kindred Spirits
* Alexandra Braken #The Darkest Minds trilogy
* Becca Fitzpatrick #Hush Hush quadralogy
* Jay Kristoff #The Lotus War trilogy
* Marie Lu #Legend trilogy
* Sarah J. Maas # Throne of Glass
* Victoria Aveyard #Red Queen
* Amie Kaufman #Starbound trilogy
* Marissa Meyer #Cinder trilogy
* James Dashner #The Mortality Doctorine trilogy
* Mafi Tahereh #Shatter me trilogy
* Rick Yancey #The 5th Wave trilogy
*Džordžs R.R. Mārtins – #Troņu spēle
*John Green – Will Grayson, Will Grayson
*Robert Galbraith – The Cuckoo’s Calling
*Sergei Lukyanenko – Nakstsardzes sērija
*Andrjus Tapins – Vilka stunda
*Nīls Geimans – Zvaigžņu putekļi
*Gayle Forman – I was here
*John Williams – Stoner
* Holly Black „The Darkest Part Of The Forest”
* Patric Ness „More Than This”
* Anna Martin „Signs”
* Heidi Cullinan darbi

*Sally Green – Half Lost
*Mishell Baker – Borderline
*Ieva Melgalve – Mēness teātris
* Patriks Ness – Septiņi pēc pusnakts
* StephenKing – Under the Dome
*
Ieva Melgalve – Mirušie nepiedod
*Roberts Džordans – Pasaules acs
*Geila Formena – Ja es palieku
*Džeikobs Grejs – Zvērači
*Ērina Hantere – Klanu kaķi
*Džons un Kerola E. Berovmeni – Dobā zeme
*Džordžs Orvels -Dzīvnieku ferma
*Džordžs Orvels – 1984
*Lauren Weisberger – The devil wears prada
*Kurt Vonnegut – Breakfast for champions
*Anna Toda – After
*Hollija Bleka, Kasandra Klēra – Dzelzs pārbaudījums
*Laura Dreiže #Dance macabre
*Gavin Extence -The universe versus alex woods
*Neil Gaiman -Neverwhere
*J.K.Rowling, John Tiffany, Jack Thorne – Harry Potter and the Cursed Child

 

Tātad tikai puse no izlasītā ir no paredzētā saraksta… Ak, bet dzīve jau vienmēr ievieš savas izmaiņas. Savus ieradumus apmēram esmu sapratusi, tāpēc laiks ķerties pie 2017.gadam saplānotā.

giphy

 

 

2016.gada II grāmatu pusgada kopsavilkums

books-that-will-make-you-change-your-life

Jaunā gada apņemšanos bariņā man noteikti ir pieturēties pie katra mēneša kopsavilkumiem, bet par 2016.gadu vēl būs pēdējais pusgada raksts. Protams, tas atšķiras no plānotās lasāmvielas, bet kāpēc gan sevi neuzjautrināt tādus sastādot, tāpat kā ar pirmā pusgada apskatu. 6 mēnešu laikā atkal izlasīju 60 grāmatas, tā kā vismaz pie sava tempa pieturos.

JŪLIJS

61.Geila Formena “Ja es palieku”
62.Džons Grīns “Katrīna pēc Katrīnas”
63. Alise Manro “Dārgā dzīve”
64. Sabīne Košeļeva “Rīga – Maskava”
65. Roberts Džordans “Pasaules acs”
66. Keita Atkinsone “Dzīve pēc dzīves”
67. “Krīti panikā un baidies”
68. Ērika Hantere “Klanu kaķi. Brīvībā.”
69. Dž.K. Roulinga “Harijs Poters un filozofu akmens”
70. Dž. K. Roulinga “Harijs Poters un noslēpumu kambaris”
71. Dž. K. Roulinga “Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis”
72. Dž. K. Roulinga “Harijs Poters un Uguns biķeris”
73. Dž. K. Roulinga “Harijs Poters un Fēniksa Ordenis”
74. Dž. K. Roulinga “Harijs Poters un Jauktaiņu princis”
75. Dž. K. Roulinga “Harijs Poters un Nāves Dāvesti”

 

AUGUSTS

  1. J.K.Rowling, John Tiffany & Jack Thorne “Harry Potter and the Cursed Child”
  2. Rainbow Rowell “Carry On”
  3. Lisa Henry “Mark Cooper versus America”
  4. Maggie Stiefvater “Scorpio races”
  5. Gavin Extence “The Universe versus Alex Woods”
  6. Antuans de Sent-Ekziperī “Mazais princis”
  7. Andrjus Tapins “Vilka stunda”
  8. Silvana de Mari “Pēdējais elfs”
  9. Silvana de Mari “Pēdējais Orks”
  10. Megija Stīvotera “Lamento”

 

SEPTEMBRIS

  1. Megija Stīvotera “Balāde”
  2. Hollija Bleka,Kasandra Klēra “Dzelzs pārbaudījums”
  3. Pols Stjuarts, Kriss Ridels “Viņpus dziļā meža”
  4. Holly Black, Casandra Clare “The Copper Gauntlet”
  5. Timo Parvela “Ella un draugi”
  6. Holly Black, Cassandra Clare “The Bronze Key”
  7. Nora Sakavic “The Foxhole Court”
  8. Džeikobs Grejs “Kraukļu vārdotājs”
  9. Samanta Šenona “Sapņu staigātāja”
  10. Matss Strandbergs, Sara B. Elfgrēna “Atslēga” 

 

OKTOBRIS

  1. Leah Thomas “Because You’ll Never Meet Me”
  2. Amanda Lovelace “The Princes Saves Herself In This One”
  3. Haruki Murakami “Par ko es runāju, runādams par skriešanu”
  4. Maggie Stiefvater “The Raven Boys”
  5. Maggie Stiefvater “The Dream Thieves”
  6. Maggie Stiefvater “Blue Lilly, Lilly Blue”
  7. Maggie Stiefvater “The Raven King”

 

NOVEMBRIS

  1. Stāstu krājums “Latviešu šausmu stāsti”
  2. Džo Aberkrombijs “Pusķēniņš”
  3. Pīrss Brauns “Rīta zvaigzne”
  4. Mērija Hofmane “Masku pilsēta”
  5. Mērija Hofmane “Zvaigžņu pilsēta”
  6. Ērina Hantere “Klanu kaķi 2. Uguns un ledus”
  7. Lezlija Voltone “Eivas Lavenderas savādās un skaistās skumjas”
  8. Benjamin Alire Saenz “Aristotle and Dante discover the secrets of the universe”
  9. Tara Sim “Timekeeper”
  10. Filips Pulmans “Ziemeļblāzma”
  11. Shaun David Hutchinson „We Are the Ants”

 

DECEMBRIS

  1. Džeikobs Grejs „Zvērači II. Uzlidojums”
  2. Sallija Grīna „Zaudētā puse”
  3. Filips Pulmans „Brīnumnazis”
  4. Filips Pulmans „Dzintara tālskatis”
  5. Maggie Stiefvater „Shiver”
  6. Maggie Stiefvater „Linger”
  7. Maggie Stiefvater „Forever”
  8. Alessandra Hazard „Just a Bit Ruthless”
  9. Bill Konigsberg „Openly Straight”
  10. Adam Silvera „More Happy Than Not’
  11. M.Hollis „The Melody of You and Me”

 

Lielākoties pie plāna esmu pieturējusies, maratoni ir pieveikti, jauni hiti atrasti… Vairākus gadus, vēl 2014.g man bija dīvaina fāze, kad lasīju labi ja tikai 20 grāmatas gadā, tā kā šis noteikti ir bijis veiksmīgs. Vēl tikai trīs tādi intensīvie, un uz 2020.gadu varu būt pilnībā up to date ar jaunākās ēras literatūru.

swag

2017.gada lasāmplāns

2017plan

Laiks atkal visus uzjautrināt ar saviem plāniem izlasīt n-tās grāmatas. Nu labi- pāris simtus. Drīzāk to var nosaukt nevis par lasāmā sarakstu, bet grāmatām, kuras nonākušas manā redzeslokā un es mēģināšu pamēģināt. Kādreiz gadās ielikt sarakstā, bet tad vēlreiz paskatīties uz to nosaukumu un saprast, ka nav nekāda vēlme vai aizrautība ķerties klāt. (Pašreizējo aizrautību atzīmēju ar *) Pagājušā gada veiksmes un neveiksmes vēl apkopoju, bet laiks un Goodreads challenge uz vietas nestāv, tāpēc ķersimies pie plāniem un iedvesmas.

tumblr_inline_n1w8o125vx1r7hjq2.gif

Šoreiz arī apgāds Zvaigzne ABC padalījās ar saviem gada pirmās puses plāniem, un solās tie būt labu labie. Man jau acīs un sirdī iekrita šie:

*Linda Nemiera „Kaķa koncerts” [ Kaķacis #3]
*Laura Dreiže „Tā runāja Zosu māte”
*Trešais latviešu autoru F&F stāstu krājums “Piena ceļa dvēseles”

* Ērina Hantere „Klanu kaķi,3. Noslēpumu mežs”
*Kasandra Klēra „Zudušo dvēseļu pilsēta” [The Mortal Instruments,#5] (ir lasītas, bet tomēr jāuzmet acis tulkojumam)
*Džo Aberkrombijs „Puspasaules” & „Puskarš”
*Silvana de Mari „Hanija”[!! “Pēdējais Elfs” ir ģeniāls, tāpēc gaidu, ko vēl autore ir sagatavojusi)
*Stīvens Kings „Tas”
*Džastins Kronins „Spoguļu pilsēta”
* Merisa Meijere „Mēness hronikas. Sindera” & „Skārleta”

Domājams, kaut kad varētu sagaidīt arī Mišelas Peiveres #Dievi un karotāji trešo daļu, kā arī #Zvērači trešo daļu?

Izdevniecība “Prometejs” nākamā gada plānos pagaidām ietver:

*Levs Grosmans  “Burvju karalis” [Burvji, #2]  (un, cerams, arī trešā?)
*Leigh Bardugo „Six of Crows” dualoģija (ārzemju lasītāju sabiedrībā pašreizējais mega hits)

Gaidīti turpinājumi un debijas angļu valodā:

*Amie Kaufman, Jay Kristoff  „Gemina” [The Illuminae Files, #2],

* Cassandra Clare „The Lord of Shadows”  [The Dark Artifices, #2]

* Mishell Baker „Phantom Pains” [The Arcadia Project, #2]

* Holly Black, Cassandra Clare  „The Silver Mask” [Magisterium, #4]

*Bill Konigsberg „Honestly Ben”[Openly Straight, #2]

*Tara Sim  [Timekeeper, #2]

* Pierce Brown „Iron Gold” [Iron Gold, #1]

* Cassandra Clare “The Lost Book of the White” [#The Eldest Curses, #1]

*Elle Cosimano „The Suffering Tree”

* Lisa Maxwell „The Last Magician”

* Adam Silvera „History Is All You Left Me”

Ir iekāriens arī šo to pārlasīt:

*Cassandra Clare „Shadowhunters codex”. Man tagad ir papīra versija, un gribu novērtēt visas piezīmes un zīmējumus.
*Amie Kaufman, Jay Kristoff  „Illuminae”. Tas pats, kas ar “codex”. Epub versijā interaktīvais teksts bija grūti uztverams, plus gribu vēlreiz pafanot par šo, pirms ķeros pie otrās daļas.
*Ralfs Kokins „Kurzemes vilkaču nostāsti”. Latviešu šausmu stāstu krājums sakārdināja atgriezties pie Kokina.
* Holly Black „The Darkest Part Of The Forest”. Tā vienkārši bija pārāk lieliska, lai lasītu tikai vienreiz.

Roberts Holdstoks „Mitago mežs”. Visi joprojām fano, es joprojām vaibstos. Jāmēģina vēlreiz saprast, kas tur tik foršs.

*Sūzana Kolinsa #Bada spēles. Filmas ir ļoti sakritušas uz nerviem, gribu atgriezties un noērtēt, cik grāmatas bija super. Plus… Nu jā, ASV ir uz tās taciņas.

*Lēne Kāberbēle #Kauninātājas meita. Klasika, kas jāatkārto un jāturpina angliski vēl netulkotās daļas.

EoīnsKolfers #Artēmijs Fauls. Bērnībā nebiju liela fane, bet kaut kā ik pa laikam iedomājos par to pasauli.

K.S. Lūiss #NārnijasHronikas. “Burvji” sakārdināja pārlasīt arī šo. (Un pārlasīšu arī pašus “Burvjus” :D]

Patriks Ness #Nazis Ko Neatlaist. Vismaz pirmo un pārējās pa diagonāli. Ļoti patika pasaule.

Latviski izdotās grāmatās, pie kurām JOPROJĀM neesmu nonākusi, plus daži iepriekšējā gada jaunpienācēji.

Īans Tregilliss #Asinszāles triptihs

*Patriks Rotfuss „Vēja vārds” & „Vieda vīra bailes”

*Marks Lorenss „Muļķu princis”

Stīvens Kings „Zvēru kapiņi” ; „Doktors Miegs”

Ieva Melgalve „Mēness teātris”

Bārbala Simsone „Monstri un metaforas: ieskats šausmu literatūras pasaulē”

Sandis Laime „Raganu priekšstati Latvijā. Nakts raganas”

Lena Divani „Septiņas dzīves un viena liela mīlestība: Kaķa memuāri”

Mariama Petrosjana „Nams kurā…”

Kristofers Makdugals „Dzimuši, lai skrietu”

Alesandro Bariko „Misters Gvins”

Vladimirs Kaijaks „Enijas bize”

Deivs Egerss „Sfēra”

Latviešu taitas teikas un pasakas „Raganas jāj mēnesi maitāt”

Filips Rīvs un Sāra Makintaira „Kūkas kosmosā”

*Inga Pizāne „Tu neesi sniegs”

Emmi Iteranta „Ūdens atmiņa”

Sērijas, kurām jāuzmet aci. Šogad noteikti. Jup.

*Sarah J. Maas #Throne of Glass

*Joe Abercrombie #The First Law

*Rick Yancey #The 5th Wave

Marie Lu #Legend

Alexandra Bracken #The Darkest Minds

*Michelle Hodkin #The Unbecoming of Mara Dyer

Kendare Blake #Anna Dressed in Blood

Amie Kaufman #Starbound

*V.E. Schwab #Shades of Magic

Marie Lu #The Young Elites

Sarah J. Maas #A Court of Thorns and Roses

Victoria Aveyard #Red Queen

Uuuuuun sākam angļu valodas sadaļu. Mēģināju sagrupēt kaut cik pa tēmām.

Poetry:

*Rupi Kaur „milk and honey”
*McKayla Robbin „we carry the sky”

Graphic Novels/Comics:

*Sarah Andersen „Adulthood Is a Myth”
*Allie Brosh „Hyperbole and a Half”

Fantasy YA:

*Maggie Stiefvater „Sinner”
Rachel Hawkins „Hex Hall”
Cornelia Funke „Inkheart”
Gina Damico „Croak”
Brigid Kemmerer „Storm”
*Moira Fowley- Doyle „The Accident Season”
*Patric Ness „The Rest of Us Just Live Here”
Michael Grant „Messenger of Fear”
*Jay Kristoff „Neveright”
Claudia Gray „A thousand pieces of you”
*Veronica Rossi „Riders”
Sara Raasch „Snow Like Ashes”
*Neal Shusterman „Everlost”
*Shane Hegarty „The Legends Begin”
Rose Montague „Norma Jean’s School of Witchery”
Rachel Vincent „My Soul to Take”
*Julie Kagawa „Talon”
Lucy Keating  „Dreamology”
*Seanan McGuire „Every Heart a Doorway”
*Justina Robson”Keeping It Real”
* Rachel Aaron „Nice Dragons Finish Last”
Lauren Oliver „Before I Fall”
*Kevin Hearne „Hounded”
Melissa Pearl „Unknown”
*J.M. Muller „Colors of Immortality”
*Elle Cosimano „Holding Smoke”
*Cassandra Clare „Jocelyn’s Story”
Megan Shepherd „The Secret Horses of Briar Hill”
A.G. Howard “RoseBlood”

Magical realism:

*Frederic S. Durbin „A Green and Ancient Light”
* Max Porter „Grief Is The Thing with Feathers”

Epic fantasy & action:

*Scott Lynch „The Lies of Locke Lamora”
* Cinda Williams Chima „The Demon King”
*Amy Tintera „Ruined”
Brian Staveley „The Emperor’s Blades”

Paranormal/Mystery/Fantasy/Horror

Michelle Paver „Dark Matter”
Joe Hill „Horns”
*Dawn Kurtagich „The Creeper Man”

Sci-fi YA

*Julia Durango „The Leveller”
James Dashner „The Fever Code”
Melissa Landers „Starflight”
Madeleine L’Engle „A Wrinkle in Time”
Corinne Duyvis „On the Edge of Gone”
*Alex Scarrow „TimeRiders”
*Stephen King „Under the dome”
*Mike E. Miller „The Timekeeper’s Son”

Sci-fi/post apocalyptic

Kat Falls „Dark Life”
*Susan Beth Pfeffer „Life As We Knew It”
Emily St. John Mandel „Station Eleven”
Felix O. Hartmann „Dark Age”
N.K. Jemisin „The Fifth Season”
*Alexandra Olivia „The Last One”

Magic, fantasy

*Max Gladstone „Badge, Book, and Candle”
*Brom „The Child Thief”
*Scott Hawkins „The Library at Mount Char”
* Robert Jordan „The Great Hunt”
Mark Lawrence „Prince of Thorns”

 RomanceYA & contemporary YA
R.J. Palacio „Wonder”
Jason Reynolds, Brendan Kiely „All American Boys”
Tommy Wallach „We All Looked Up”
Rainbow Rowell „Kindred spirits” ; „Attachments”, „Landline”
Bonnie-Sue Hitchcock „The Smell of Other People’s Houses”
Diana T. Scott „Our Demons, Best Friends”
Jennifer Niven „ All the bright places”
Meg Rosoff „How I Live Now”
Danika Stone „All the Feels”
Nick Lake „Whisper to Me”
*Kit Pearson „The Whole Truth”
* Gayle Forman „Where She Went”
Todd Hasak-Lowy „Me Being Me Is Exactly as Insane as You Being You”
*John Niven „The Second Coming”
Brenna Yovanoff „Places  No One Knows”
*Jeff Zentner „The Serpent King”
* Lauren Gibaldi „The Night We Said Yes”
*Francesca Zappia „Made You Up”

LGBTA

Lynn Flewelling „Luck in the Shadows”
Sarah Fine „The Impostor Queen”
*Kaitlin Ward „Bleeding Earth”
*Mackenzi Lee „The Gentleman’s Guide to Vice and Virtue”
*Becky Albertalli „Simon vs. Homo Sapiens Agenda”
* Jandy Nelson „I’ll Give You the Sun”
Julia Ember „Unicorn Tracks”
Dale Peck “Sprout”
Emily Skrutskie „The Abbys Surounds Us”
*Mia Siegert „Jerkbait”
*Meredith Russo „If I WasYour Girl”
*David Leviathan „Two Boys Kissing”
David Leviathan „Every Day”
David Leviathan „Boy Meets Boy”
David Leviathan „Every You, Every Me”
* C. S. Pacat „Captive Prince”
P.E. Ryan „Gemini Bites”
* Alex Gino „George”
M.E. Vaughan „The sons of thestian”
C.B. Lee „Not your sidekick”
Rachel Davidson Leigh „Hold”
Zoraida Cordova „Labyrynth Lost”
Michael Thomas Ford „Suicide Notes”
Robin Talley „Lies We Tell Ourselves”
*Anna-Marie McLemore „When The Moon Was Ours”
Robin Talley „As I Descended”
Lindsay Smith “A Darkly Beating Heart”
Charlotte Reagan „Just Juliet”
S.T.Lynn „Cinder Ella”
* Siera Maley „Dating Sarah Cooper”
*Will Walton „Anything Could Happen”
Shira Glassman „The Second Mango”
Emily M. Danforth „The Miseducation of Cameron Post”
Perry Moore „Hero”
John Green „Will Grayson,Will Grayson”
Cale Dietrich „The Love Interest”

Tādas tās lietiņas. Vairāk kā 200 grāmatas,dažas īsas, dažas garas, dažas ar turpinājumiem, dažas varbūt atmetamas jau pusē.

tumblr_n1ns2gwuyv1sxa645o10_250

Visu noteikti neizlasīšu, bet r no kā izvēlēties. Tā teikt, tas ir stresaini, ja jālasa nebeidzamas čupas, kas nepaliek mazākas, bet vēl bailīgāk ir tad, ja nezini, ko nākamo lasīt. Tā kā – aidā! Update jūnija beigās.

tumblr_n1ns2gWUyV1sxa645o9_250.gif

Sallija Grīna „Zaudētā puse”

20150618_170133

Beidzot esmu sagaidījusi savu nr.1 grāmatu šogad – jau otro reizi. Marta beigās pasaule piedzīvoja „Half Lost” izlaišanu, un Zvaigzne ABC ir sekojusi ar tulkojumu vien astoņus mēnešus vēlāk. Tas bija signāls beidzot tik pāri sirdssāpēm un dod ieskatu, kas šajā triloģijas noslēgumā ir sagaidāms. Ja godīgi, man ir bail izteikties pat aptuveni, jo tas bija vienkārši grandiozi, un šķiet, ka ir jāuzrauga katrs vārds, lai neradītu kādu maitekli. Viens nepārprotami ir skaidrs – tā vienkārši uz galvas mesties iekšā šajā grāmatā nav ieteicams, jo tiem, kuriem rūpēja tēlu liktenis jau pirmajās divās grāmatās, gaidāmi sevišķi emocionāli pārdzīvojumi. “Zaudētajai pusei” labāk tuvoties lēni un piesardzīgi, visu laiku sev atkārtojot,ka nekas nav garantēts…

„Mežonīgā puse” beidzās, maigi izsakoties, intensīvā momentā. Kaujā pie Bjalovežas Brīvo burvju alianse tiek teju iznīcināta, kad Analīsa, savu motīvu vadīta, sašauj un nogalina Markusu. Viņš vienīgais būtu spējis nodrošināt izredzes veiksmīgam uzbrukumam, vai vienkārši ar izdzīvošanai.Taču tagad puse no alianses un Markuss mirst, Neitans apēd tēva sirdi un pārņem viņa talantus, kā arī zvēr atriebību Annalīsai par viņas pastrādāto.

Jā, Sallija Grīna nejokojas apkārt. Ja kāds vēl nebija uztvēris brutālās noskaņas no “Tumšās Puses”, tad “Mežonīgā puse” ne reizi vien pierādīja, cik tumšs un asiņains gabals tiek lasīts. Bet par spīti tam, fanu bāze bija diezgan satricināta, kad internetā ekskluzīvi tika publicētas pirmās trīs nodaļas no “Half Lost”. Viss bija vēl daudz, daudz trakāk un intensīvāk, nekā gaidīts. Ha ha ha, un tad notika pārējā grāmata un sākums bija vien kā šūpuļdziesma. Bet par visu pēc kārtas.

Neitanam nepavisam nav labi. Ierauts karā, kļuvis par slepkavu, apēdis tēva sirdi, puisis ir uz robežas ar prāta zaudēšanu. Atrast Annalīsu ir kļuvis par viņa apsēstību, ar kuru alianse nav mierā, jo Neitans ir pārāk vērtīgs, lai patrulētu apkārt un nogalinātu atsevišķus medniekus, lieki riskējot ar savu dzīvību. Viņš gan sāk apgūt no Markusa pārņemtos talantus, bet lai arī tie ir izdevīgi, tomēr nepadara viņu neievainojamu.

Dzīvi palikušie alianses locekļi mitinās nomaļās apmetnēs, kas izkaisītas pa visu Eiropu. Neitans un Gabriels skaitās pie Greitoreksas apmetnes, kaut gan dzīvo nostāk. Daudzi sabiedrotie un jauniesauktie nav sajūsmā par Markusa dēlu, un Neitans pavisam noteikti nav sajūsmā par jauniesauktajiem. Karš pret Soula vadīto Balstasiņu Burvju Padomi ir diezgan izmisīgs; Volends ar saviem eksperimentiem ir nodrošinājis medniekus ar papildus talantiem, taču alianse negrasās padoties.

Gabriels baidās, ka Neitans nespēs mitēties un pilnībā pazaudēs sevi. Viņš vairākkārt lūdz Neitanu aiziet no šī neprāta un dzīvot tālu prom no tā visa, pirms vēl ir par vēlu. Neitans gan apzinās, ka nekad nebūs patiesi brīvs, kamēr Souls un Volends, un Džesika ar saviem medniekiem netiks apstādināti. Arī Markusam bija jābēguļo un viņš nekad nespēja atslābt, ne pa īstam. Tieši tādēļ tēvs bija licis Neitanam atriebtiem baltasiņiem pilnībā un nogalināt visus medniekus. Tā nu puisis savās vēlmēs ir iespiests starp diviem dzirnakmeņiem, un tikmēr nogalināto skaits uz viņa sirdsapziņas tikai pieaug. Piecdesmit… sešdesmit…. Bet viņš neapstāsies, kamēr to vidū nebūs arī Annalīsa.

Alianses apmetņu dzīve ritēja samērā mierīgi, trenējot mācekļus un ievācot ziņas, taču kādā brīdī izplēn arī pēdējā miera ilūzija. Uzbrukumi, gūstekņi, apmetņu pārvietošana, vecu draugu satikšana un jaunas informācijas iegūšana… Neitanam paveras kāda iespēja, kas varētu nodrošināt papildus izredzes cīņā pret Soulu, bet visam ir sava cena.

„Zaudētā puse” atkal ir noris ļoti lielā tempā, un nemanot, grāmata jau ir pāri pusei, un tad jau klāt fināla sadursme. Ak vai, Sallij, nu kāpēc… Es joprojām esmu traumatizēta, jo dažas pēdējās nodaļas vienkārši iznīcināja mani uz vairākām dienām. Gadās grāmatas, kas spējīgas atstāt ļoti spēcīgu iespaidu un visu laiku atgriezt pie sevis domas, taču šāda līmeņa sagrāvi es nekad vēl neesmu piedzīvojusi. Pati pasaule, tēli un vēstījuma stils ir tik sevī ievelkošs, ka šī triloģija šķiet vairāk nekā reāla. Tādēļ arī emocionālā piesaiste ir daudz lielāka, un reakcijas uz notikumiem – pavisam jaunā līmenī.

Bet pirms beigām nāk citas ļoti labas lietas. Neuzskatu to maitekli, jo tas sen bija skaidrs, un autores apstiprināts. Jā, Neitans un Gabriels tiešām saiet kopā. Nekādas biseksualitātes patirināšanas deguna priekšā, tikai lai iegūtu ažiotāžu, un tad neizpildīt savus mājienus. Laižam uguņošanu, jo tāpat kā citas tēmas, arī šo līniju Sallija paveica izcili. Atšķirībā no uz nerviem krītošiem jauniešu romāniem, kur romantiskā līnija pamatīgi sakrīt uz nerva un sabotē pašu sižetu, „Zaudētā puse” nekādā ziņā uz to nefokusējas. Tā vienkārši ir lieta, kas ir.

Mana nebeidzamā sajūsma ir par Sīlijas, Vanas un Greitoreksas tēliem. Šajā grāmatā pievienojās vēl viena interesanta persona – Ledžeri. Žēl, ka par viņu uzzinājām samērā maz, jo Ledžeri sev līdzi atnesa plašākas un dziļākas tēmas par raganu spējām.

Tulkojums gan dažbrīd nojauca gaisotni. Nesaprotu iemeslus, kāpēc gan „kill” vietām būtu jāpārveido par „nomušīt” vai „nožmiegt”,”her” jāuzliek par „meiča” un „hi” jāpieņem par „čau”. Tas viss ļoti griež acīs, jo “Tumšās puses” triloģija galīgi nav kaut kāds tīnīšu gabals ar attiecīgi vieglo stilu. Pats stāsts norit kā ārpus laika, jo nav ierastās pilsētvides un tehnoloģijas.

Grāmatā ir daži motīvi un izteikumi, kuri stāsta gaitā vairākkārt tiek pieminēti. Sallija ir savijusi perfektu tīklu, kas visu laiku ir bijis vadīts vienā virzienā, pat ja sākumā to nejutām. Tiesa, pakrūtē konstanti ir jūtams truls žņaudzējs, jo lai arī cerība par nākotni ir, tā tomēr nespēj atvairīt bailes par ne tik veiksmīgu iznākumu.

Iznākums bija… wow. Pat ja nebūtu jāuzrauga maitekļi, es diez vai zinātu, kā to raksturot. Noraudāt vairākas nodaļas no vietas nav joka lieta. Bet tas bija arī tik labi. Nedomāju,ka es jebkad biju ticējusi vienkāršam atrisinājumam, un Sallija piepildīja mūsu cerības godam. Tiesa, fanubāze sašķēlās divās frontēs, jo daļa bija nikna un vairāk nekā neapmierināta. Internetam vienmēr patīk par kaut ko sūkstīties, tā kā to noteikti nevar ņemt par raksturlielumu. Ir risks, ka šīs divas frontes izveidosies arī starp lasītājiem no Latvijas, bet nudien nav iespējams paredzēt, kurš būs kurā.

Lai vai kāda būtu mūsu reakcija, fakts paliek fakts, ka Sallija Grīna ar šo triloģiju uz ilgu laiku atstās zīmi  jauniešu literatūrā. Trīs gadu laikā, tā daudziem ir kļuvusi par iedvesmu uzdrošināties un cerību bāku cīņā par labāku nākotni un dažādāku jauniešu literatūru, kur tēlos varētu ieraudzīt arī sevi.

Nu ir pienācis laiks pēdējās recenzijas pēdējai rindkopai. Ir tik dīvaini atlaist Neitanu, un sākt lasīšanas ēru, kur vairs nav gaidāmi turpinājumi par šo pasauli.(Tiesa, ir divi mazie stāsti – „Half Lies” un „Half Truths”.) Es zinu, ka es turpināšu pie tās atgriezties un vēlreiz un vēlreiz, un vēlreiz salauzt savu sirdi. Izteikumi par to, ka šis ir Potera atdarinājums, vai ka slavinošās atsauksmes ir uzpirktas, tā īsti nav beigušies. Joprojām nespēju saprast, kāpēc cilvēki nesaprot, ka grāmatas izraisa dažādas reakcijas. Jā, mēs esam tāds dīvaiņu pulks, kuriem šī triloģija ir sevišķi dārga un tā uz mūžu būs favorītos. Nē, visiem nav obligāti tā justies. Es nudien iesaku dot „Tumšajai pusei” vismaz iespēju. Var gadīties, ka ar to iegūsiet mūžam neaizmirstamus iespaidus.

P.S. Norellei ir izdevies fenomenāli noķert un atainot “Zaudētās puses” grāmatas noskaņas.

– Vai es esmu kara varonis vai psihopātisks slepkava?
– Tu neesi psihopāts un neesi slepkava. Neesi slikts. Neesi ne drusciņas ļauns. Tu esi iekūlies asiņainā karā, un tas tevi sagrauž – tas tikai pierāda, cik īstenībā esi normāls.

 

– Pa to laiku mirs cilvēki.
– Cilvēki vienmēr mirst. Tas ir drausmīgs ieradums, bet tu to nekādi nevari mainīt.

 

– Tu ilgi biji prom. Vai biji pazudis?
– Biju ievainots, nevis pazudis.

Džo Aberkrombijs “Pusķēniņš”

300x0_puskenins_978-9934-0-5542-3

Izziņota jau iepriekšējā gada Ziemassvētkos, visu gadu cītīgi gaidīta un beidzot arī sagaidīta, grāmatnīcu plauktos nonāk „Sašķeltās jūras” triloģijas pirmā grāmata, kas vienlaikus iepazīstina latviešu lasītājus ar citur jau izdaudzināto Džo Aberkrombiju. „Pusķēniņš” ir aizraujošs romāns ar pareizo daudzumu atriebības un piedzīvojumiem, lai to nolikt malā būtu gana grūti.

Jārvi ir Getlandes ķēniņa jaunākais dēls, kuram nekas dižs nav paredzēts. Piedzimis ar kroplu roku, puisis jau ir pieņēmis savu likteni un nemaz nealkst karot vai valdīt. Tā vietā Jārvi mācās, lai kļūtu par maģistru, kas ir padomdevēji un dziednieki. Tiesa, visi nākotnes plāni tiek sagrauti, kad gan ķēniņš, gan viņa vecākais dēls tiek nogalināti. Jārvi jākļūst par nākamo Getlandes valdnieku, no kura visi sagaida atriebi par izlietajām tēva un brāļa asinīm.

Tā nu zēns, kuram īsti derīga tikai viena roka, nonāk ķēniņa amatā. Daudzi par to vīpsnā, daudziem viņš ir vien pusķēniņš. Jārvi lieliski apzinās savus trūkumus, bet viņa pusē ir Maģistrāta pārbaudījumam apgūtās gudrības un ass prāts. Viņš uzsāk atbildes karagājienu pret  kaimiņzemi, taču viss izrādās daudz sarežģītāk, un pats grūtākais Jārvi ir tikai priekšā.

Lai gan Latvijas blogosfērā kādā brīdī parādījās viedokļi, ka „Pusķēniņa” tulkojums ir diezgan švaks, mani pat tas ierāva un aizrāva jau pirmajā nodaļā. Nepaspēju pat aizdomāties par kvalitāti, kad jaunradītā Getlandes pasaule bija mani pārņēmusi. Teorētiski romāns ir fantāzijas žanrā, taču pašu maģiju te sastapt vēl nevar, ja neskaita senos mītus par elfiem, kas sašķēla Dievu 409 šķēpelēs, no kurām tad tālāk radās dievi, kurus Getlandes ļaudis pielūdz. Visa iekārta atgādina šo to no Skandināvijas un ir absolūti šarmanta.

Jārvi ir ļoti interesants tēls, kas grāmatas gaitā piedzīvo ievērojamu izaugsmi. Gan izsmiets, gan nodots, gan mocīts, sākotnēji šķiet, ka puisis tiek galā tīri labi – jo mēs visu piedzīvojam no viņa skatpunkta un viņa „balsī”. Tikai pēc tam, kad pats Jārvi apzinās savas kļūdas un iepriekšējo uzvedību, arī lasītājs spēj vairāk distancēties un pavērties uz ralsturu starpību, kas ir liela. Manuprāt, tā grāmatās ir viena no aizraujošākajām lietām.

Romāns lasās ļoti strauji, un uz beigu pusi sāk parādīties vesela kaudze ar atklājumiem un sižeta pavērsieniem. Ja acis ir turētas vaļā un visi tēli uztverti ar aizdomām, tad varbūt pārsteigumi nav tik lieli, taču gandarījums par uzminēto arī ir tā vērts. „Pusķēniņš” seko diezgan klasiskam sižetam, kura atsevišķas daļas ir iespējams paredzēt, bet tas nekādā gadījumā nemazina lasīšanas prieku.Tieši otrādi – kas gan nemīl ieritināties savā mīļākajā segā ar savu mīļāko dzērienu rokās? Tāda pati sajūta ir ar dažām grāmatām, kur elementu atpazīšana tikai nodrošina to vēl stiprāku iemīlēšanu un mājīguma sajūtu.

Triloģija ir aizsākta spēcīgi un interese iepazīt tuvāk Sašķeltās jūras apvidu ir iedegta. Tā runā, ka šis ir tāds „vieglais Aberkrombijs” un citas grāmatas autoram ir daudz iespaidīgākas. Ļoti labi, gaidīsim arī tās, bet pagaidām baudīsim ieskatu autora paņēmienos un stilā, tā teikt, no pamatiem. „Pusķēniņš” ir vairāk uz jauniešiem tendēta grāmata, kas notur sevi labā līmenī un attaisno cerības. Otrā daļa vairs nav aiz kalniem, tā kā var droši izrauties no ikdienas, lai ļautos valdnieku intrigām, jūras ceļojumiem un cilvēka nesalaužamās gribas pierādījumiem.

Lezlija Voltone „Eivas Lavenderas savādās un skaistās skumjas”

15134785_1028873440592718_5604509533128304674_n

Reti kura grāmata ir spējīga radīt ar neko nesajaucamu auru. „Eivas Lavenderas savādās un skaistās skumjas” ir tieši šāda noskaņu grāmata, kas vēl ilgi pēc izlasīšanas atstās spēcīgu pēcgaršu. Autore savā debijā ir spējusi radīt maģisku, vietām jautru, bet galvenokārt saldsērīgu darbu par vairāku paaudžu dzīvi un spārnotu meiteni to centrā.

Lai izprastu kādu tēlu, ir jāatgriežas pie tā saknēm. Eivas Lavenderas gadījumā, viss viņas ciltskoks ir bijis savādiem un neparastiem personāžiem pilns. Viņas vecmāmiņa no mātes puses, dzimusi vēl 1904.gadā Francijā, savā ziņā aizsāk šo tuvi savijušos neparasto atgadījumu tīklu. Emiljēna Rū, viņas māsas un brālis pirmie piedzīvo šķietami neticamas un neiespējamas lietas. Bet kurš gan var spriest, kas ir vai nav iespējams? Viens gan ir jāatzīst – pat maģiski notikumi ne vienmēr būs skaisti un priecīgi.

Rū ģimene kādā brīdī pārceļas uz Ameriku, un vēl pēc laika Emiljēna ar savu vīru nonāk Sietlā, kur tad arī koncentrējas viss turpmāko atgadījumu epicentrs. Dzimst Eivas māte Viviāna. Vēl pēc laika, 1944.gada piedzims arī pati Eiva Lavendera un viņas dvīnis Henrijs, taču citādi veselā meitenīte piedzims ar spārniem pie pleciem. Vienīgi viņas māte un vecmāmiņa par to sevišķi nebrīnās…

Kāda var būt dzīve spārnotai meitenei, kuras vecmāmiņu pilsētā tāpat uzskata par raganu, un par kuras māti klīst vēl citas baumas? Eiva un Henrijs uzaug nošķirtībā, taču nevienu nav iespējams pasargāt no dzīves. Eivas sešpadsmitajā mūža gadā viņu beidzot atrod liktenis – ar visiem tā piedzīvojumiem un sāpēm.

Pasniegta kā pašas Eivas vēlākie pētījumi par ģimeni, grāmata ir oriģināla ar savu stāstījuma stilu vien. Tas arī ļauj izvairīties no paslīdēšanas klišejas virzienā par īpašo sešpadsmitgadīgo meiteni, ar kurām fantāzijas grāmatas pēdējā laikā ir pārāk pilnas. Nē, „Eivas Lavenderas savādās un skaistās skumjas” man visvairāk gribās raksturot kā dzimtas stāstu. Notikumos ir iesaistītas trīs paaudžu sievietes, un lasītājs ir liecinieks viņu visu pārdzīvojumiem un mūžiem. Šī dzimta vienmēr ir bijusi dīvaina un ar spējām.

Tātad mums ir spēcīgi un sarežģīti tēli un dažādi notikumi Minhauzena melu stāstu stilā. Šo kombināciju brīnišķīgi papildina retro gaisotne no divdesmitajiem līdz pat sešdesmitajiem gadiem. Parasti es neesmu sajūsmā par vēstures glorifikāciju, taču šeit tas ir tieši pareizajā daudzumā un lieliski iederas gaisotnē. Kaut kā šķiet, ka pagājušajā laikmetā viss būtu bijis iespējams.

Kā jau maģiskajā reālismā, daudzām lietām izskaidrojuma bieži vien nemaz nav. Tā tas ir, tas ir noticis, tāda ir pasaule. Ar laiku pie tā ir tā pierasts, ka nekas vairs nešķiet dīvains vai nedabisks. Cilvēku raksturi ir vienādi skaisti vai šausmīgi jebkurā realitātes versijā. Tieši uz tiem gala beigās koncentrējas pats stāsts. Fantāzija nostādās pretstatā ar atgadījumiem, kas ir tik pazīstami no mūsu ikdienas, vēl vairāk uzsverot tos, liekot domāt par to problemātiskumu. Mīlestības sāpes, izniekotas dzīves, vardarbība – labai literatūrai ir spēja parādīt šīs lietas jaunā aspektā, kas lasītājam sniedz  kādu mācību un arī vēlmi mainīt un uzlabot sevis paša dzīvi.

Rezultātā Lezlija Voltone ir uzbūrusi trausli sāpīgu, bet arī iedvesmojošu stāstu par ģimeni un dzīvi, ilūzijām un smagām atklāsmēm. Varbūt to nāktos nosaukt par sieviešu romānu, taču auditoriju nudien tā nevajadzētu ierobežot. Katrs te var iegūt ko savu, un vīriešiem tieši būtu ieteicams  pavērties uz lietām ar jaunām acīm. “Eivas Lavenderas savādās un skaistās skumjas” noteikti varu ierindot savu šī gada favorītu sarakstā, kā arī pie tiem darbiem, kurus gribu ieteikt visiem lasošajiem ļaudīm.

„Daudzi mani uzskatīja par mīta iemiesojumu, staigājošu pirmšķirīgu leģendu, pat pasaku. Daži mani uzskatīja par briesmoni, par mutāciju. Man par lielu nelaimi, vienreiz mani noturēja par eņģeli. Mātei es biju visa pasaule. Tēvam – itin nekas. Vecmāmiņai es biju kā ikdienišķs atgādinājums par sen zaudētām mīlestībām. Taču es zināju patiesību – dziļi sirdī es to apzinājos vienmēr. Es biju tikai meitene.”

„Kad no kuģa klāja pavērās skats uz Amerikas krastiem, visi pasažieri reizē atvieglojumā tik stipri nopūtās, ka tas izmainīja vēja virzienu un pagarināja ceļojumu par vienu dienu, bet tas bija sīkums.”

„Spēja paredzēt nākotni, kā es vēlāk sapratu, ir bezvērtīga, ja nav iespējams neko iesākt, lai to mainītu.”

Ērina Hantere „Klanu kaķi, 2. Uguns un ledus”

300x0_klanukaki_978-9934-0-5794-6

Rūsiņš, Ugunsķepa, un tagad jau Ugunssirds. Mājas minča, kurš pameta drošo patvērumu, lai ļautos savvaļas burvībai, stāsts turpinās. Pirmās grūtības, iesaistoties klanu dzīves ritmā, Ugunssirds ir pārvarējis, taču tuvojas ziema un jauni pārbaudījumi.

Ēnu klana barvedis ir sakauts un padzīts, un kopš cīņas ir pagājušas jau dažas dienas. Tiesa, Vēja klans no savas teritorijas tika izspiests jau pirms vairāk kā mēneša. Ugunssirds un Pelēksvēdra, kuri tagad ir pilntiesīgi karotājkaķi, saņem uzdevumu no barvedes Zvaigžņuzilgmes. Viņiem vajadzēs uzmeklēt Vēja klanu un atkal atvest to mājās, pirms konkurējošie Ēnas un Upes klani sāk pārdalīt viņu medību laukus. Kas sākās kā šķietami vienkāršs gājiens, aizsāk lietas, kuras vēl tālāk sarežģīs visu klanu attiecības.

Dzīve savvaļā ir skarba, un visi četri klani ir noteikuši robežas, kurās medīs sev pārtiku. Tiesa, sākotnējie faktori neparedzēja, ka divkājainie varētu pārņemt kādu no šīm teritorijām, vai arī klana uzturamo skaitu. Gan traucētās medības, gan ziemas tuvums visu kaķu starpā rada arvien lielāku spriedzi. Viena kļūme pierobežā var izraisīt karu. Ugunssirds joprojām ir noraizējies par Tīģernaga nodomiem, un pravietiskie sapņi brīdina viņu par biedra nodevību. Tā gan var nākt no negaidītas puses…

„Klanu kaķi” turpina mani priecēt ar vienu no izteiktākās bērnu grāmatu klišejas laušanu. Šeit nav krasi sadalītas labo un ļauno lomas. Izdzīvošana ir daudz sarežģītāka par nozīmēšanu, kurš tad te ir sliktais. Uzzinot, ka kopā ir četri klani, uzreiz gribējās noskaidrot, kuri būs antagonisti. Tā vietā, šeit irparādīts, ka dzīvē notiek visādi, un dažādu iemeslu dēļ, dažādi  klani var apvienoties dažādās kombinācijās. Visas četras grupas ir ar savām un vajadzībām, un tām mainoties, mainās arī alianses un situācija, kurš kuru atbalsta. Pērkona klans ir paspējis sadarboties ar visiem, un viņu pašu vidū ir daži kaķi, kurus varētu uzskatīt par sliktajiem.

Papildus klanu ārējām problēmām, Ugunssirds piedzīvo iekšējo konfliktu, kad no jauna viņā atgriežas domas par piederību klanu kaķiem. Viņam pietrūkst ne jau minča dzīves fiziskās ērtības, bet gan atzinība. Mājās viņš bija mīlēts, bet klana kaķiem viņš joprojām ir pienācējs un atšķirīgais. Ugunssirds pienākumi un atbildība klanā tikai pieaug,tāpēc runcim vajadzēs uzticēties savai lojalitātei pret Pērkona klanu.

Sižets jau atkal pamanījās mani dažviet pārsteigt, kā arī likt arvien spēcīgāk iemīlēt klanu mitoloģiju. Tā mežonīgā skaistuma nots ir sevišķi jūtama viņu kopā būšanas tradīcijās un stāstos par Zvaigžņu klanu debesīs. Lasīšanas gaitā piedzīvojami gan sirsnīgi mirkļi, gan uztraukums par kādu bīstamu epizodi vai skumjas par kaķu dažbrīd nožēlojamo stāvokli.

Man ir vaicāts, vai „Klanu kaķi” ir piemēroti 7 līdz 9 gadus veciem bērniem. Noteikti jā. Šis pavisam noteikti ir veiksmīgs veids  kā savām atvasēm iemācīt gan lasīšanas prieku, gan ļaut gūt neuzbāzīgas dzīves mācības. „Ugunī un ledū” pat darbojas spilgti kaķēnu tēli, tā kā iedvesmojošu varoņu šeit netrūkst.

Grāmatas noslēgums atrisina dažas problēmas, taču arīdzan atstāj vietu nākotnes notikumiem. Sērijas trešā daļa „Noslēpumu mežs” solās būtu gana interesanta gan pēc sava nosaukuma, gan sižeta līnijām, kas atstātas tālākai risināšanai. Ugunssirdi gaida vēl daudzi piedzīvojumi.