Briesmoņi, ne cilvēki

Visām triloģijām pienāk beigas, un šoreiz tas notiek ar Patrika Nesa „Haosa Spēli”. „Nazis, ko neatlaist” uzstādīja augstu latiņu, „Jautājuma un Atbildes” beigas atstāja lasītājus frustrācijā vāļājamies pa gultu, un tagad ir pienācis laiks „Briesmoņcilvēku”episkajam finālam.

Šeit priekšrocības ir tiem, kas lasa visas trīs grāmatas pēc kārtas, jo „Briesmoņcilvēki” burtiski atsākas no tās vietas, kur palika iepriekšējās daļas beigās, it kā tikai būtu pāršķirta lapa. Tā kā gada laikā darba noskaņa un sižeta kāpinājumi bija piemirsušies, man no sākuma bija grūti ielasīties, jo ievada vietā dabūju jau kulmināciju, kas iesvieda kara norisēs pilnīgi nesagatavotu. Tiekot pāri tam, notikumi neļaus palikt vienaldzīgam nevienam.

Trīs armijas saduras Jaunajā Prentistaunā, un cīņa par Jauno Pasauli var sākties. Atbildes sievietes grib apturēt mēra Prentisa armiju, bet cilvēkiem nākas sadarboties, kad ēnkāji nebeidzamās straumēs sāk plūst no kalna, lai apturētu kolonistus no savas tautas paverdzināšanas un nogalināšanas. Jau pirmā kauja atklāj, ka ēnkāju miermīlība ir novērtēta par zemu, un viņu ieroči ir nežēlīgi un neatstās dzīvu nevienu, kas stāsies tiem ceļā.

Kamēr Tods paliek mēra tuvumā, lai viņu pieskatītu un tiek ierauts cīņas epicentrā, Viola steidzas pie nupat nolaidušā kosmosa izlūkkuģa, cerot, ka pirmā būs viņa un nevis Koila kundze. Atbraucēji ir Violai pazīstamie Simona un Bredlijs, kas necerēja viņu vairs redzēt. Visiem kopīgos strīdos ir jāizlemj, vai izšaut raķeti pret ēnkājiem, vai arī ļaut viņiem apslaktēt mēra vīrus… un arī Todu. Emocijas sit augstu vilni, Viola nav gatava riskēt ar Toda dzīvību, un pat apzinoties šī lēmuma sekas, viņa palaiž raķeti, tādejādi palīdzot Prentisa atlikušajiem vīriem atkāpties. Sliktā puse – viena kauja pārvēršas tālākā karadarbībā.

Sakāpinātie notikumi uz brīdi pierimst, un lasītāji tiek iepazīstināti ar trešo skatapunktu. Šoreiz stāstījums noris no Violas, Toda un otrajā grāmatā nozīmīgā ēnkāja „1017” skatapunkta. Ēnkāju iepazīšana ir viena no labākajām lietām grāmatā. Tieši cilvēki ir citplanētieši un iebrucēji; jāatzīst, ka autors veiksmīgi savāca manas simpātijas ēnkāju pusē.

Kaujas un savstarpēji uzbrukumi seko viens pēc otra, un manai gaumei varbūt sāka palikt par daudz. Kā reiz teica viena gudra persona – var likt lasītājam baidīties no viena pūķa, diviem pūķiem, pieciem vai septiņiem, bet ar laiku iestājas pieradums. Vienveidīgas briesmas daudzos eksemplāros vairs nav kāpinājums, jāmaina to raksturs.

Vēl viena klusa atzīšanās – romantiskā līnija starp Violu un Todu mani vairs nepiesaistīja, un es piekrītu dažiem vecākajiem varoņiem, ka viņi ir tikai bērni, kas iekūlušies šajos notikumos un nav īsti spējīgi lemt par labāko. Pilnīgai laimei es gribētu vēl ceturto skatapunktu – Bredlija. Viņš, kā turpmāko ieceļotāju pārstāvis, ir viens no svarīgākajiem tēliem, kas spēj paraudzīties no malas, nevis savstarpējo naida un attiecību mudžekļa dzīlēm.

Pēc daudzām jo daudzām spridzināšanām, beidzot sākas virzība uz miera sarunām. Varbūt patreiz ēnkāji ir vairākumā, taču ieceļotāji turpinās ierasties, un nebeidzamais karš būs iznīcība abām rasēm. Gan ēnkāji, gan cilvēki to saprot, taču atsevišķi indivīdi, saukti par mēru Prentisu un 1017 ir pārliecināti, ka miers nav iespējams un uzvarēt var tikai viena puse. Viņi sabotē tikšanos un apdraud visu, par ko pārējie tik ilgi ir cīnījušies un daudzi no viņiem arī gājuši bojā.

„Briesmoņcilvēkos” gaidāmas gan atkaltikšanās, gan šokējoši nāves gadījumi, gan jautājumi par to, kas tad galu galā ir cilvēcība. Liels notikumu pagrieziens pašās beigās noteikti sadalīs lasītājus divās grupās – vieniem tas patiks, citi nebūs apmierināti ar manervu, kas būtu nodrošinājis pavisam citādu noslēgumu. Tā kā man patīk alternatīvas un reālistiskas lietas fantāzijas žanrā, šoreiz autora rīcība lika man sadrūvēties. Nedaudz. Beigas-beigas, par spīti visam, ir lieliskas. „Haosa spēle” ne velti ir manā favorītu plauktiņā.

Tagad, kad kārtējais noslēgums ir pārdzīvots, atliek gaidīt filmu, jo arī „Haosa spēle” ir parakstīta ekranizācijai. Tiem, kam vairāk patīk lasāmā pasaule – internetā ir iespējams malumedniecības stilā iegūt triloģijas prīkvelu. Tas ir īsais stāsts „The New World”, kas apraksta Violas un viņas ģimenes piedzīvoto uz kuģa, pirms tas avarēja Jaunajā Pasaulē un ievadīja mums tik pazīstamo romānu.

Advertisements

About Līga Sproģe
Lasu grāmatas. Rakstu grāmatas. Domāju, ka dzīves jēga ir kafijā, mūzikā un mežā. Autore stāstam "Raiannonas Turnīrs" no latviešu autoru fantāzijas un fantastikas stāstu krājuma "Purpura karaļa galmā".

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s