CLOUD ATLAS – darbs, kas savas eksistences laikā jāpiedzīvo katram.

cloud2 - Copy

„Mākoņu atlants” ir pirmais gadījums, par kuru nevaru izlemt – pirmo labāk skatīties filmu, vai izlasīt grāmatu. Abi ir meistardarbi, kas atšķiras, bet papildina viens otru.

2012.gada oktobra beigās kinoteātros nonāca Deivida Mičela romāna ekranizējums, kas mani uzreiz piesaistīja ar savu „teaser trailer”. Holivuda pēdējos gados nomācošā pārsvarā ražo sev tipiskos tukšos grāvējgabalus, uz kuru fona „Atlants” ļoti izceļas. Šis noteikti nav gadījums, kad var aiziet pasēdēt mīkstos krēslos un skatoties krāsainas bildītes, stūķēt aiz vaigiem popkornu. Vai arī grāmatas gadījumā – ēst šokolādi un lasīt cauri pa diagonāli.

„Mākoņu atlantu’ veido seši stāsti no dažādiem laikmetiem. 1850.gadā Ādams Jūings raksta dienasgrāmatu sava jūrasbrauciena laikā no Jaunzēlandes uz mājām Kalifornijā. 1931.gadā komponists Roberts Frobišers uziet šo žurnālu. Nākamais lēciens notiek uz divdesmitā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, kad Luīze Reja nonāk saskarē ar Frobišera vēstuļu saraksti. Savukārt, mūsdienu Anglijā izdevējs Timotijs Kavendišs saņem Luīzes Rejas romāna manuskriptu. Ja līdz šim, grāmata vēl bija balstīta uz vēsturiski apstiprināmiem faktiem, šeit „Atlants” pievēršas nākotnes manupilācijām. Piektais dzīvesstāsts norisinās nākotnes Korejā, kas ir kļuvusi par supervalsti cilvēces tehnoloģiju pēdējos gados pirms iznīcības; tur klonētā ātrās ēdināšanas restorāna darbiniece Sonmi ir redzējusi senseno kinofilmu, kas balstīta uz Timotija Kavendiša piedzīvojumiem. Ja pirmie pieci stāsti pusē aprāvās, lai pieslēgtos nākamajam, grāmatas viduspunkts ir sestais stāsts par Havaju salām nākotnes dzelzs laikmetā. Pēc Sagrāves un civilizācijas norieta, tā ir viena no retajām vietām, kur vēl mitinās cilvēki. Kazu gans Zakerijs un viņa tauta uzskata, ka Sonmi ir dieviete un to pielūdz.

Sākotnēji var šķist, ka grāmata sastāv no sešām daļām, kas ir sadalītas un atkal saliktas kopā. Nebūt ne. Pēc kulminācijas sestajā stāstā, laika līnija sāk iet atpakaļgaitā un pabeidz iepriekš aprautos gabalus. Tur arī atklājas, ka viss ir saistīts lielākā mērā, nekā domāts.

„Mākoņu atlants” nav tikai jokaini sarakstīta grāmata ar dīvaināku struktūru. Visa noskaņa ievelk sevī, un liek domāt, domāt, domāt, aiz sevis atstājot neaprakstāmu sajūtu, kas liek dzīvot un cīnīties par savu nākotni. Tas ir vēstījums par brīvību, uzticību, identitāti, manipulācijām, indivīdu pret vairākuma nomācošo masu, cilvēces neremdināmo alkatību, pat par dvēseļu pārdzimšanu atkal un atkal. Ir daudzi citāti, kurus pēc izlasīšanas, vēlos sarakstīt uz sienām.

• Our lives are not our own. From womb to tomb, we are bound to others. Past and present. And by each crime and every kindness, we birth our future.

• Power, time, gravity, love. The forces that really kick ass are all invisible.

• All revolutions are the sheerest fantasy until they happen; then they become historical inevitabilities.

• Unlimited power in the hands of limited people always leads to cruelty.

• „And only as you gasp your dying breath shall you understand, your life amounted to no more than one drop in a limitless ocean! Yet what is any ocean but a multitude of drops?”

• It’s a small world. It keeps recrossing itself.

• “… my dreams are the single unpredictable factor in my zoned days and nights. Nobody allots them, or censors them. Dreams are all I have ever truly owned.”

• Belief, like fear or love, is a force to be understood as we understand the theory of relativity and principals of uncertainty. Phenomena that determine the course of our lives Yesterday, my life was headed in one direction. Today, it is headed in another. Yesterday, I believe I would never have done what I did today. These forces that often remake time and space, that can shape and alter who we imagine ourselves to be, begin long before we are born and continue after we perish. Our lives and our choices, like quantum trajectories, are understood moment to moment.

• “…now I’m a spent firework; but at least I’ve been a firework.”

• Wе сrоѕѕ аnd rе-сrоѕѕ оur оld trасkѕ lіkе fіgurе ѕkаtеrѕ.

Kad ir pieveikta grāmata, noteikti būtu jānoskatās filma (vai arī otrādi). Atšķirībā no romāna, „Mākoņu atlanta” ekranizētā versija ir vēl sadrumstalotāka. Stāsts veiksmīgi un galvu reibinošā ātrumā traucas pa visām dzīvēm un to saskares punktiem, liekot skatītājiem ne mirkli neatslābināt uzmanību, lai uztvertu visu informāciju, kas gala beigās izveido visskaistāko kolāžu. Filmā ir arī daudzas lielākas vai mazākas atšķirības varoņu dzīvēs un darbībās, kas padarītas piemērotākas ekrāna variantam – un pārsteidzošā kārtā es to šoreiz spēju pieņemt. Visu vēl papildina brīnišķīgais skaņu celiņš, kuru nespēju beigt klausīties un kas lieliski iederējās grāmatas lasīšanas laikā.

Vienozīmīgi – „Mākoņu atlants” iedvesmo kā vēl nekas, ar ko esmu saskārusies. Meklējiet grāmatu angļu valodā vai arī Zvaigznes ABC 2008.gadā izdoto tulkojumu, skatieties filmu un izbaudiet cilvēcības spožuma un posta esenci!

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

Blog at WordPress.com.

Up ↑

%d bloggers like this: