Dievi amerikāņu gaumē

Vēl viena no grāmatām, kurām slava iet pa priekšu ir Nīla Geimena „Amerikāņu dievi”. Izdota vairāk kā pirms desmit gadiem, tā ir ieguvusi daudzas prestižas fantāzijas literatūras balvas un nerimstoši turpina vākt jaunus lasītājus un sajūsminātas atsauksmes. 2012.gada nogalē tā beidzot tika tulkota arī latviski. Tagad, kad tracis ir nedaudz pierimis, nolēmu izvērtēt šo FF apgabala spožo bāku.

Pēc pieredzes esmu iemācījusies ļoti izreklamētiem darbiem tuvoties piesardzīgi. Nevajag visu uztvert pārāk nopietni un sabūvēt milzīgas ekspektācijas; visticamāk, jāuzslavē būs PR speciālisti nevis pats darbs. Tāpēc ar „Amerikāņu Dieviem” pārāk neiespringu, un tas izrādījās labākais piegājiens.

Grāmatas ideja fantāzijas cienītājiem nebūs nekāds jaunums. Mītiskas būtnes un dievi ir reāli; tie turpina dzīvot mūsu vidū, pielāgojoties laikmetu maiņai un saplūstot ar pūli. Kad cietumnieks vārdā Ēna, tiek atbrīvots pēc sava laika nosēdēšanas, viens no šādiem dieviem viņu uzmeklē un nolīgst par darbinieku. Tas ir neviens cits kā Odins, Visa Tēvs, kurš šoreiz dod priekšroku vārdam Trešdiena. Trešdiena necieš prašņāšanu, tāpēc Ēna iemācās nebāzt degunu svešās darīšanās, pildīt to, ko viņam liek un saņem savu summiņu. Situācija pasaulē mainās, cilvēki zaudē ticību vecajiem dieviem un tos aizstāj jaunie – tehnoloģiju. Tuvojas vētra, drīz tiks atklāts karš starp šīm divām pusēm, un Trešdiena meklē sev atbalstītājus. Ēna kļūst par viņa šoferi/miesassargu, un kopīgi viņi apbraukā ASV, meklējot pagrīdē nogājušos dievus.

Tas arī ir viss, kas vairāk vai mazāk norisinās šajā darbā. Vēl pa vidu galvenajam sižetam ir iestarpināti autonomi gabaliņi, kas vēsta par to cilvēku ierašanos Amerikā, kuri atveda sev līdzi dievus no Vecās Pasaules, vai arī par to, kā šie dievi velk savu dzīvi tagad. Visa grāmata diezgan vienveidīgi turpinās vienā līmenī, bez īpašiem kāpinājumiem un kulminācijas. Solītā vētra tā arī nepienāk, tie ir tikai negaisa mākoņi, kas staigā gar pamali un tad atkal izklīst.

Vēl vairāk par to mani sakaitināja Ēnas tēls. Varonis, no kura skatpunkta notiek visa darbība, tā arī paliek neizpētīts un divdimensionāls. Ne viņu satrauc dievu esamība, ne mirusī sieva, kas sāk staigāt apkārt. Lasītājs neuzzina, kas ar viņu ir noticis līdz cietumam, arī īstais vārds netiek minēts. Reakcijas iztrūkst praktiski uz visu, nav zināms, kas viņam patīk, kādi ir viņa plāni, visi tie sīkumi, kas tēlu padara stabilu. Rezultātā man visu laiku bija iekšējs nemiers un urdoša sajūta, ka nav droša pamata uz kura stāvēt, lai varētu vērot turpmākos notikumus. Pēdējās nodaļās beidzot atklājas Ēnas īstā izcelsme, bet tas nemaina faktu, ka līdz šīm pēdējām lapām lasītājs ir spiests dzīvot ar sarauktu pieri. Jā, tēls var būt kā ēna, taču šajā gadījumā man personiski autora pieeja nelikās veiksmīga.

Patīkamāk ir ignorēt dziņas analizēt tehniku un visu laist gar ausīm jau no pirmajām lapām, tad dažādie neloģiskie pavērsieni un ainas liks tikai pasmieties un izbaudīt laiku. Šī ir kārtīga autsaideru un frīku literatūra, es joprojām nebeidzu brīnīties, kā tā ir kļuvusi tik populāra. Bet veiksmes atslēga varbūt nemaz nav tik sarežģīta – cilvēkus nemainīgi piesaista sekss un iekšas, kas „Amerikāņu Dievos” nav tālu jāmeklē. Valoda ir asa un reālistiska, bez ierastā glancējuma, tādejādi vēl vairāk pastiprinot fantāzijas elementus, kas var būt arī tumši – paranormālās romances popularitātes kāpums paspēris šo faktu putekļainā pagaldē.

Mani mīļākie brīži no „Dieviem” bija kāda blakus tēla, Hincelmaņa, izpildījumā, kurš mēdza stāstīt Minhauzena cienīgus atgadījumus par bargajām ziemām, kas viņa pilsētā piedzīvotas vectēvu laikos. Darbā pa vidu Snickers un Jack Daniels reklāmām sastopamas arī dažas spēcīgas un trāpīgas atziņas. Kā trešā no top lietām, manuprāt, ir teorija, kas tad ir šie dievi. Tā nav maģija, dievs ir cilvēku ticības produkts. Ir jāatsakās no mirstīgās eksistences, lai kļūtu par nemirstīgu ideju – viņi kļūst par koncentrētu sevis esenci.

Grāmatu ir vērts lasīt, bet tā ir kā krievu rulete – ir lielas iespējas, ka šis darbs patiks vai liksies normāls, bet var būt gadījumi, kad kāds to nespēs ciest un izlidinās no istabas. Jebkurā gadījumā būs iegūts neparastāks skatpunkts uz lietām un idejām, tā kā tas vien jau ir ieguvums.

Ar šo romānu vēl nekas nav beidzies, patreiz notiek darbs pie seriāla adaptācijas, un pats Geimens, savukārt, ir atzinis, ka plāno „Amerikāņu Dievu” turpinājumu, kas vairāk koncentrēsies uz jaunajiem dieviem. Tā kā par dieviem mēs vēl dzirdēsim, un vēl ir laiks sākt lasīt Geimenu, ja ir svarīgi pārzināt aktuālo grāmatu un seriālu saknes.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

Create a free website or blog at WordPress.com.

Up ↑

%d bloggers like this: