Īpašo bērnu baisā pievilcība

Grāmata, kas vizuāli uzreiz piesaista skatienu grāmatnīcā, tikpat cieši sagrābs jūsu uzmanību arī atverot pirmās lapas. Rensoms Rigss ir radījis stāstu, kura spēks balstās uz paša savāktajām antīkajām fotogrāfijām, kas iekļautas pa vidu tekstam.

„Mis Peregrīnes nams brīnumbērniem” izaicina pašreizējo tīņu literatūru, kurā noteiktā pārsvarā valda paranormālā romance. Jā, romāna galvenais varonis ir sešpadsmitgadīgais Džeikobs. Tikai šoreiz zēns tiek ierauts citādāku notikumu epicentrā.

Jau kopš bērnības Džeikoba vectēvs ir viņam stāstījis visneticamākos piedzīvojumu stāstus par savu jaunību Velsā. Kā viņš cīnījies ar briesmekļiem un saticis fantastika bērnunama audzēkņus ar pārdabiskām spējām, par pierādījumu rādot senas fotogrāfijas. Zēns vectēvam īsti neticēja, bet nolēma vismaz izlikties, jo negribēja veco vīru aizvainot. Stāsti bija aizraujoši un vienlaikus biedējoši (kad tēma novirzījās uz briesmekļiem un viņu šausminošo izskatu), taču laiks nestāv uz vietas un, Džeikobam kļūstot vecākam, viņš pilnībā noraksta vectēva stāstus uz izdomājumu un satraukta prāta patiesības sagrozījumu. Vectētiņš, kura ģimene ir no Polijas, tiesa, bija cīnījies ar briesmekļiem, taču tie bija Otrā pasaules kara vācu karavīri. Brīnišķīgais bērnunams un to fantastiskie iemītnieki varēja tādi likties pēc šausmām, kas piedzīvotas un slikto apstākļu patvertēm, kurās līdz tam puikam bija jāuzturas.

Džeikobs dzīvo ar tādu pārliecību, līdz pienāk diena, kas tomēr sašķoba šo uzskatu. Vectētiņš ļaujas panikas lēkmei, kas ik pa laikam viņu piemeklē, un zvanot saka Džeikobam, ka briesmekļi atkal viņu ir atraduši. Tā izrādās realitāte, un kā puisis pēc tam pārliecinās pats savām acīm, arī briesmekļi ir realitāte, kas nogalinājuši viņa vectēvu piemājas mežā. Džeikobs pēc traģēdijas apmeklē psihologa konsultācijas un mēģina aizmirst redzēto (kuprains stāvs, piķa melna miesa…) un pieņem speciālista paskaidrojumu (taustekļi mutē, trūdu smaka..), ka tā ir „akūta reakcija stresa situācijā” un vectēvu saplosījis kāds meža zvērs (acis, kas peld tumšā šķīdumā…).

Tomēr informācijas druskas un mīklas gabaliņi, neliek mieru, un Džeikobs saņem atļauju kopā ar tēti doties uz Velsu, lai apskatītu vietu, kur vectēvs dzīvoja. Kamēr viņa tētis ir aizņemts ar putnu pētīšanu un projekta rakstīšanu, Džeikobs dodas „Mis Peregrīnes nama brīnumbērniem” meklējumos un… to atrod.

Ja pirmā trešdaļa lika satraukumā sažņaugties pakrūtei un sajūsmināties par mīklām un noslēpumaino gaisotni, kā arī lappusēs par briesmekļiem just tirpiņas uz skausta, tas beidzas, kad sākas tālākie notikumi. Īpašais stils un noskaņa ātri izgaist, dodot ceļu klišejām. Joprojām ir mirkļi ar zosādu, taču parādās arī mirkļi, kas prasa acu nobolīšanu.

Līdzko Džeikobs iepazīst bērnunama audzēkņus (jā, viņi turpat vien ir!), sižets pāriet uz action tipu, taču valoda to pazemina līdz kariņu līmenim. Parādās arī romantiskā līnija, kad Džeikobs ieskatās Emmā (jā,tajā pašā, kurā bija ieķēries viņa vectēvs!) no bērnunama. Viņi kopā cīnās pret briesmekļiem, kas vajā šos īpašos bērnus, un kā izrādās, aiz tā slēpjas arī kāds lielāks plāns, kurā iesaistītas laika cilpas un to milzīgais spēka apjoms.

Biju vīlusies, ka grāmatā netika īstenots tās iespējamais potenciāls, un otrā puse šķita kā nohaltūrēta. Tiesa, autors noslēgumu izglāba un es varēju justies tikai nedaudz sarūgtināta. Kā nekā, stāsts tika balstīts uz fotogrāfijām, un Rensoms Rigss, pirmkārt, ir fotogrāfs.

Taču – nekas vēl nav beidzies! Pirms pāris nedēļām iznāca šīs grāmatas turpinājums „Hollow City”. Esmu nedaudz noraizējusies par tajā sagaidāmo, taču arī turu īkšķus, jo Rigss vēl var sevi pierādīt.

Kas ir vēl labāk – „Mis Peregrīnes nams brīnumbērniem” ir apstiprināts filmas adaptācijai, kuras režisors būs…. Tims Bērtons! Lūk, tā ir viena no retajām grāmatas ekranizācijām, kuru gaidu ar aizrautību un priecīgu satraukumu. Līdz tam var aplūkot mazu grāmatas treilerīti, ko uzņēmis Rensoms Rigss pats.

Mīļākais citāts: “Mēs pieķeramies pasakām, līdz maksa par ticību tām kļūst pārāk augsta.”

Advertisements

About Līga Sproģe
Lasu grāmatas. Rakstu grāmatas. Domāju, ka dzīves jēga ir kafijā, mūzikā un mežā. Autore stāstam "Raiannonas Turnīrs" no latviešu autoru fantāzijas un fantastikas stāstu krājuma "Purpura karaļa galmā".

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s