Laura Dreiže – Debesu lauskas

300x0_debesu-lauskas-small

Nu, vai atcerieties, ka nupat bija septembris un mēs visi mirām, jo domājām, ka nespēsim vien sagaidīt triloģijas nākamās daļas? Danse Macabre oficiāli noslēdzas jau šonedēļ, 7. novembrī! Tas tik bija mežonīgs brauciens. Man ir iestājies tāds pieradums, ka teju gaidu, ka ik mēnesi pirmajos datumos sekos vēl kādas daļas. Diemžēl, klāt ir saldsērīgās atvadas, un jūs gribēsiet zināt, ar ko tas viss beidzas. Pieņemu, ka varu atsaukties uz otrās daļas notikumiem, bet ja vēl to neesat lasījuši – acis ārā no šī teksta un pa taisno novirzīt uz triloģijas pirmajām divām daļām!

„Zem mākslīgām zvaigznēm” jau atkal mūs atstāja un diezgan liela cliffhanger, kur bija piepildījušās varoņu lielākās bailes un krita viena no platformām. Soģi ir aizrāvuši prom Tanielu, Viktorija ir kritusi pirātu gūstā un situācija it nemaz nerādās cerīga. Tagad, “Debesu lauskās”, gaisa kuģa kapteine Džezebele plāno izmantot pārsteigto augšpilsētu un uzbrukt tai, cerot uz apvērsumu, taču Viktorija ir pilna apņēmības to nepieļaut. Meitenes ceļi turklāt no jauna krustojas ar pazīstamām sejām tieši laikā, lai glābtu kādu viņai dārgu cilvēku no nāves nagiem. Pa to laiku marķīze Vinčestere jauc cilvēku un valdības prātus, solot rast risinājumu dzinēju problēmai un glābt Londonu no katastrofas. Viktoriju vēl aizvien nomoka problēmas ar jaunā ķermeņa paklausību, bet tad tas viss nobāl, paveroties iespējai glābt Tanielu. Vai meitene laidīsies savā līdz šim neprātīgākajā avantūrā? (Jā gan, tā kā nekā ir Viktorija Elingtone.)

Patiesībā ir diezgan grūti raksturot galvenos notikumus, neuztaisot vismaz pāris maitekļus. Sākums ir palēns un vairāk pildīts ar politiku, tāpat ir jūtams Taniela trūkums, kas nolīdzsvarotu Viktorijas sasteigtos lēmumus un dažbrīd dīvaino rīcību. Kad sāku bīties, ka grāmata paliek arvien plānāka, lai tur vēl kaut kas notiktu, autore atkal nogāza podus un es dabūju drošības labad pieķerties pie dīvāna. Tas gan nebija saistīts ar galveno stāsta premisi, tomēr vienalga ellīgi labi.

Pati Londonas glābšana šķiet paliek par tādu kā „starp citu” misiju. Viktorijai jau visas triloģijas garumā bieži vien atrodas kas cits svarīgāks darāms pirms šī galvenā uzdevuma. Pirms beigām man pietrūka vēl kāds divdesmit lappušu posms, kas vairāk pievērstos tehniskajām lietām un ļaundara motivācijai to vispār uzsākt. Vai arī tas bija netieši norādīts… Teikšu godīgi, beigas ir visai neviennozīmīgas, bet man patika. Ne vienmēr viss īstenojas tā, kā gaidām, kad uzsākam ceļojumu.

Līdz ar to ir noslēdzies līdz šim lielākais darbs latviešu fantāzijā. Ja nemaldos, kopā Danse Macabre sastāv no 923 lappusēm. Pašmāju autori līdz šim visbiežāk turējās pie singulāriem darbiem uz 300 lappusēm, tāpēc šis ir pamatīgs uzlabojums un prieks tādiem lasītājiem kā es, kas visas grāmatas vēlas vairākos slāņos un nīlzirga bērniņa svarā. Tā pati vēlme attiecas arī uz Danse Macabre daļām. Jā, bija labi, bet varēja būt vēl labāk. Nedaudz radās sajūta, ka ir izvirzīti galvenie punkti, bet kopumā vienalga visam pārskriets pāri diezgan virspusēji. Kad uzzināju, ka šīs grāmatas ir sarakstītas NaNoWriMo laikā, daudz kas tapa skaidrāks. Taču ātrais ritms arī nodrošina ātru lasīšanu, tāpēc daudz nesūdzos. Līdzko man būs kāds brīvāks brīdis grāmatu grafikā, noteikti vēlreiz pārlasīšu „Deju ar nāvi”. Šķiet, tā vienmēr paliks mana mīļākā triloģijas daļa.

Nespēju beigt sajūsmināties, cik „Debesu lauskas” ir trāpīgs nosaukums. Emocijas, it sevišķi beigu daļā sitīs augstu vilni. „Danse Macabre” es nostādu par tādu kā izejas punktu, no kura Laurai ceļš noteikti vedīs uz vēl lielākām virsotnēm. Spalva ir sasniegusi jaunu asumu, tēlu un lasītāju mocīšanā roka ietrenēta – tagad atliek izdzīvot savu pilno potenciālu. Šo var saukt par stīmpanku Latvijas līmenī, vai fantāzijas romānu ar stīmpanka elementiem, taču sevišķi saspringti meklēt žanra pamatiezīmes un elementu pārbagātību nevajag paša labad, tā tikai sev var atņemt lasīšanas prieku un neredzēt citas brīnišķīgas lietas. Līdz šim Laura ir rakstījusi katru grāmatu savā fantāzijas apakšžanrā, kā pārbaudot visus un cerot atrast to savu īsto, kuru izkopt. To arī viņai novēlu, jo ja viņa fokusēs visas savas spējas noteiktā punktā, taps kaut kas patiesi iespaidīgs!

P.S. Piekrītu autorei, šī ir vienkārši perfekta beigu dziesma.

Advertisements

About Līga Sproģe
Lasu grāmatas. Rakstu grāmatas. Domāju, ka dzīves jēga ir kafijā, mūzikā un mežā. Autore stāstam "Raiannonas Turnīrs" no latviešu autoru fantāzijas un fantastikas stāstu krājuma "Purpura karaļa galmā".

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s