Mūžīgais romāns jeb 10 gadi ar Vuutang

a708b1d6a8dcd3223aab99b5b6248a9c

Agrāk man šķita, ka dzīvē sastopams vien nejaušību haoss, bet tagad neskaitāmas reizes esmu pārliecinājusies, ka viss notiek kā tam jānotiek un pareizajā laikā. Vai tad kāds domāja, ka 2006.gada 2.janvāris ir ar ko īpašs? Noteikti ne divpadsmitgadīgā es, kad izgāju izmest kādu apli pa apkārtnes mežiem, lai paklausītos ierakstīto Blue dziesmu un sapurinātu vēderā jaungada svinību ēdienus.

Tajā laikā biju jau sākusi rakstīt šādas tādas ainiņas, un Flāvijas Bižoras  „Trīs maģiskie akmeņi” bija mans un draudzeņu absolūtais hits. Mani pirmie rakstu darbi būtībā bija tās grāmatas augstākā līmeņa plaģiātisms, vai skatoties jaunās ēras gaismā – fanfiction. Tad 2.janvāris to visu parāva citā virzienā, jo pastaigas laikā uz takas uzskrēju kādam cilvēkam, kas neko nezinot, mainīja visu spēles plānu. Vīzijas zibsnis, jauns tēls un jauna ēra. Uzliku sev uzdevumu gada laikā uzrakstīt savu stāstu tīri privātai lietošanai. Tiesa, tas drīz vien pārkāpa noteiktos rāmjus un kļuva par manu mūžīgo romānu. Eh, cik versijas nav iznīcinātas vai nogrūstas dziļās papīru lādēs! Tēli palikuši vecāki kopā ar mani un arī visa fantāzijas pasaule paguvusi iziet cauri neskaitāmām revolūcijām.

Ap 2008.gadu cītīgi vālēju savu stāstu kladēs un tad nodaļas ar roku pārrakstīju burtnīcās, lai pēc tam būtu salasāmas un atkodējamas. Vecie laiki bez datora ļoti uztrenēja manu izturību – reiz pārdrukāju posmu desmit stundas no vietas.

Fotoattēls1556

Šie mazulīši satur diezgan augstvērtīgu šantāžas materiālu. Bad writing at its best.

Līdz ar to sāku dot materiālu pirmajiem lasītājiem – lai jums zelta kalni un mūžīga jaunība par to, ka pacietāt mani tajā vecumā. Kad vien palasu tā laika nodaļas, rodas milzīga vēlme ierakties zemē vai vismaz pārvākties uz citu valsti. Laiki gan mainās, un uz 5 gadu jubileju sāku taisīt pārrakstītas versijas un ievadīt visu Word dokumentos. Tad kādu laiku valdīja krīze un neko uz priekšu notikumos neturpināju, tikai mainīju un pārcilāju sākuma sadaļu, mēģinot atrast īsto skanējumu un formulu. Arī premisa un pamata skelets prasījās pēc pamatīgas pārbūves. 2012.gads nāca ar svaigām lietām, tad vēl kādu brīdi marinējos līdz 2014.gadā sāka rasties sajūta, ka apmēram sāku saprast, ko daru un ko gribu ar to visu panākt. 2015.gada vasara ir vēsturisks pagrieziena punkts, kad niknums par YA fantasy klišejām kombinācijā ar kafijas pārdozēšanu noveda pie pamatīgas idejas pārstrādes un sižeta izķidāšanas. Sasniedzu to punktu, kad vieglu sirdi atstāju veco versiju paralēlajā laika līnijā un lidināju ārā lietas, pie kurām jau biju pamanījusies pierast. Vēl aizvien pēc grāmatas standartiem sākums ir pārāk garš, taču uzrakstīšu pilno versiju un tad varēšu manuskripta čupai staigāt apkārt un bikstīt ar koku, mēģinot saprast, kur lai to visu noīsina.

1.JPG

Autors dabiskajā vidē pārdrukāšanas laikos.

Desmit gadi vienlaikus gan ir, gan nav ilgs laiks. (Sākot jau ar to, ka šajā laikā tās ir bijušas vismaz  četras dažādas darba versijas un es nesēžu tikai uz viena lineāra plota.)  Ja atskaite sākas tik agri, sevi pirms tās īsti nevar atcerēties. Esmu ar saviem mūdžiem kopā uzaugusi, un ja tev galvā dzīvo 20 cilvēki, garlaicīgi nav nekad. Vairs nespēju atcerēties, ko no sevis esmu iekļāvusi viņos, un ko pati esi pārņēmusi no viņiem. Man savā ziņā bija viegli pusaudžu gadi, jo vienmēr esmu zinājusi, ko gribu dzīvē darīt, tāpēc ar saķertu galvu neesmu sēdējusi pie karjeras izvēles testiem. Jau 12.klases laikā paralēli braukāju uz Literārās Akadēmijas kursiem, kas aizsāka manu pazīšanos ar foršiem nozares cilvēkiem un vienu no manām labākajām draudzenēm. Tad skola bija cauri un sāku vazāties pa Zvaigznes ABC pasākumiem, līdz nonācu līdz cita stāsta izdošanai fantāzijas stāstu krājumā. Tagad esmu gan grāmatu blogeris gan pus-autors, bet pat ja citas lietas būtu ejošākas un ātrāk izlaižamas, mans mūžīgais romāns mani nelaiž vaļā. NaNoWriMo 2015 laikā beidzot ieraudzīju secīgo ceļu no tā posma, kas man ir līdz beigām, un biju šokā cik tas ir acīmredzami un nemaz tik daudz. Reāli domājot, pa šo gadu tiešām varu viņu pabeigt. Atkal uzbrukšu saviem beta readers, kuri ļoti veselīgi dažreiz sadod pa aknām, ja sāku muldēt pārāk lielas muļķības.

Ir vesela kaudze ar tiem iedvesmojošajiem teicieniem, ka, ja kaut ko ļoti, ļoti vēlies, tad nekad, nekad nepadodies un cīnies, līdz vairs nevari piecelties… Man vienmēr sākas nedaudz histēriska ķiķināšana, kad šos lasu, jo es vienkārši nevaru padoties un visam atmest ar roku – man tāpat neko citu dzīvē nav ko darīt. Augstskola un citas profesijas vienkārši nav mana būtība, un es jau sen sapratu, ka tas nedarbojas. Tā nu es darīšu to, ko daru, un redzēsim, kur tas viss nonāks.

20151104_093422

Kad ķer traki laba ideja.

Tas, kas sākās pirms desmit gadiem sākās kā spontāns pastāstiņš, tagad ir topoši trīs sējumi, kas aptver gandrīz 50 gadu posmu. Es vienkārši nespēju to nesabūvēt vairākos slāņos un kārtīgi nenodot uguņus. Kopš vasaras pati uz sevis jūtu to spiedienu krūškurvī, ko rada neuzrakstīts stāsts. Tāpat jūtu vilkmi uz Kanādu, kuru esmu nolikusi par romāna darbības vietu. Saku to jau piecus gadus, un nekad tas nav licies tik reāli kā šogad – bet es izmetīšu loku caur Vankūveru, lai iegūtu pēdējo autentiskuma sastāvdaļu Vuutang mikstūrai pirms to laist gaisā. Ja jau esmu šim veltījusi burtiski pusi dzīves, tad labāk to nodarīt kārtīgi. Man mapē ir daudz dziesmas, kas veltītas episkām sajūtām, bet divas ar tekstiem ir īpaši trāpīgas.

It’s just a spark
But it’s enough to keep me going
And when it’s dark out, no one’s around
It keeps glowing
Paramore – Last Hope

I might only have one match
But I can make an explosion
Rachel Platten – Fight Song

Tā nu es vadu savas dienas ar skatu uz nākotni, un katru gadu apstaigāju vēsturisko apli, lai atgādinātu sev, cik tālu jau esmu nonākusi.

 

2010 - 4

2010.gads – 4 gadu jubileja. Viens no skaistākajiem skatiem, kas noķerts tajā mežā.

2011 - 5

5 gadi un pēršanās pa dziļo sniegu.

2012 - 6

6 gadi. Sākās globālās sasilšanas “prieki”. 2.janvārī salīt nav diez ko patīkami.

2013 - 7

7 gadi. Visi ceļi bija pārvērtušies par slidotavu.

2014 - 8

8 gadi. Sakarā ar darbu, varēju tikt tikai vakarā. Nu jau esmu pieradusi pie sniega trūkuma.

2015- 9

9 gadi. Ārā valda traks siltums un vētra teju kā no paša sižeta.

 

2016 - 10

Urrā, 10 gadu jubileja!!! Un sniegs!!!!!

Ja viss noritēs pēc plāna, 11. dzimšanas dienā es staigāšu pa pavisam citu mežu aiz okeāna. 🙂 Viena ēra ir noslēgusies un sāksies pavisam trakas lietas. Jade L.S. Lee dodas pieslēgt savu prātīgo potenciālu.

Advertisements

About Līga Sproģe
Lasu grāmatas. Rakstu grāmatas. Domāju, ka dzīves jēga ir kafijā, mūzikā un mežā. Autore stāstam "Raiannonas Turnīrs" no latviešu autoru fantāzijas un fantastikas stāstu krājuma "Purpura karaļa galmā".

4 Responses to Mūžīgais romāns jeb 10 gadi ar Vuutang

  1. Ļoti dzīvs un foršs ieraksts! Grūti neizjust, cik ļoti tu esi rakstīšanā iekšā.. Lai veicas ātri un produktīvi pabeigt iesākto 🙂

  2. msmarii says:

    Baigi negribu sacerēties, bet pēc tā stāsta FF krājumā, nespēju nesacerēties uz ko dikti labu 🙂 Lai veicas ar rakstīšanu, bikstīšanu, dejošanu apkārt uzrakstītajam un Kanādas mežu!

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s