300x0_ugunssala_978-9934-0-5312-2

Šķiet, ka tikai nupat iznāca “Dievi un karotāji”, kad jau seko turpinājums! Hīlasa un Pirras piedzīvojumi ir vēl svaigā atmiņā, tāpēc uzreiz varam mesties iekšā jaunos notikumos. Jāatgādina gan, ka zīmīte 11+ uz vāka nav uzlikta velti, jo šie piedzīvojumi ir skarbāki nekā vairumā bērniem domātajās grāmatās. Tā gan arī ir daļa no sērijas pirmatnīgā skaistuma.

Pagājušajā vasarā Vārnas uzsāka ārpusnieku vajāšanu, un, lai arī karotāji ir nedaudz pierimuši, mērķis nav aizmirsts. Hīlass jau mēnešiem ir ceļā atpakaļ uz mājām, lai turpinātu dzīt pēdas pazudušajai māsai, taču viena kļūme noved pie puikas sagūstīšanas un nosūtīšanas verdzībā uz Talakrejas raktuvēm. Tur neviens vēl nezin, ka viņš ir pareģotais ārpusnieks, kurš nesīs Koronosa dzimtas sagrāvi, taču tas draud mainīties, jo bronzas ieguves sala pieder pašam valdniekam Kreonam. Hīlass teju ar atvieglojumu dodas dziļi zaļā akmens ieguves raktuvēs, jo līdzko kāds viņu atpazīs, viņa liktenis būs izlemts.

Tikmēr Pirra tāpat ir cietusi neveiksmi un ir atkal nogādāta mājās, kur viņas māte virspriesteriene Jasasara nav atkāpusies no domas meitu izprecināt. Pirra savukārt ir apņēmības pilna aizbēgt pirms viņai tiek atņemta griba un brīvība uz visu atlikušo mūžu. Viņas iepriekšējais nozīmētais precinieks un Hīlasa draugs Telamons, arī nespēj rast mieru, kad par viņa dzimtu atklājas arvien jaunas briesmu lietas. Zēns vēl aizvien jūtas vainīgs par Hīlasa nāvi un ir divējādās emocijās par piederību Vārnām. Visu varoņu ceļi no jauna krustojas Talakrejā, kur tiek sastapts vēl kāds paziņa no pagājušās vasaras kā arī lauvu bērns, kas kļūst par tādu pašu palīgu un dievietes sūtītu zīmi, kā Spuru ļaužu delfīns. Drīz vien izrādās, ka visu atkal apvienošanās nav nejauša un cīņa par Koronosa dunci sākas ar jaunu sparu.

Peiveres grāmatas allaž kalpo kā portāls uz pavisam citu ēru un zemi. Radītās ainas un izjūtas ir tik dzīvas, ka paceļot acis no lasāmā, ir pārsteigums redzēt aiz loga mūsdienu pilsētu. Arī šoreiz autore lieliski ataino ne tikai bērnu skatpunktu uz pasauli, bet arī spēj ticami rakstīt no lauvu viedokļa. Šī pirmatnējā dabas un cilvēka kopdarbība, kombinējumā ar maģijas iezīmēm ir sērijas pazīme un veiksmes atslēga. „Dievu un karotāju” grāmatas noteikti var lasīt arī pusaudži un pieaugušie, un tas pat būtu ieteicams.

Kas no pirmā acu uzmetiena varētu likties kā piedzīvojumu stāsts par bērniem un lauvu, un ļaunajiem pieaugušajiem, sevī tomēr ietver lielākas tēmas. Brīvā griba, pienākums pret ģimeni, nodevība,varaskāre, maksa par melnās maģijas izmantošanu, maksa par nodarīto ļaunumu… Šī sērija joprojām tikai uzņem apgriezienus, un nespēju vien beigt sajūsmā dīdīties. Grāmatas vienmēr ir bijušas labākais veids kā jau no mazotnes bērnos ielikt vērtību pamatus un palīdzēt saprast pasauli. „Uguns sala” apvieno izklaidējošu lasāmvielu ar zinību paplašināšanu par savvaļu un neuzbāzīgu ētikas kursu, kuru novērtēs visa ģimene.

Advertisements