Ērina Hantere “Klanu kaķi. Brīvībā”

Mani nebeidz priecēt, cik daudz pēdējā laikā tiek tulkotas brīnišķīgas piedzīvojumu grāmatas bērniem. „Klana kaķi” aizsāk jaunu sēriju, kura noteikti gūs atzinību vidējā skolas vecuma lasītāju vidū. Protams, vecuma robeža nav obligāta, jo grāmata apspēlē tēmu, par kuru gan jau ir iedomājies katrs pūkaino mīluļu saimnieks – ko kaķi dara, kad tie iziet no mājas un nozūd no mūsu redzesloka?

Rūsiņš bija mājas mincis, pieradis pie regulārām maltītēm un siltas guļvietas, taču kaut kas runčukam nelika mieru, kādas nepiepildītas ilgas ik pa laikam par sevi atgādināja. Tā nu Rūsiņš kādā dienā dodas apskatīt mežu, kas ir aiz viņa mājas robežas, un par kuru ir izteikti brīdinājumi. Tas esot pilns ar bīstamiem savvaļas kaķiem un citām briesmām. Viņš nudien satiek kādu nepieradinātu kaķi, taču tas ir tikai māceklis. Rūsiņa reakcija pret briesmām ir ieinteresējusi arī svarīgākus kaķus, tāpēc viņam tiek izteikts piedāvājums pamest ierasto dzīvi un pievienoties klanam, beidzot piepildot savu potenciālu un dzīvojot patiesi piesātinātu dzīvi, pēc kādas viņš vienmēr ir ilgojies.

Klanu dzīve nav viegla, savvaļas kaķi paaudzēs ir dzimuši un dzīvojuši meža masīvā ārpus cilvēku zonas, taču tas mainās, kad arvien vairāk koku tiek izcirsts vietējā gatera vajadzībām. Nu klanu starpā sākās sīvāka cīņa par teritoriju un tās resursiem. Medījums ir ierobežotā daudzumā un ir izdzīvošanas pamatā. Upes, Vēja, Ēnas un Pērkona klaniem jārisina gan cīņas vienam pret otru, gan konflikti sava klana sastāvā.

Es jau no paša sākuma biju sajūsmā par Rūsiņa skatpunktu; kaķu mīmika un žesti ir aprakstīti ļoti dzīvi un reālistiski. Viņš vēl ir tikai jauns runčuks, tāpēc domas un rīcība labi atbilst mērķauditorijai un kopā ir iespējams veikt pieaugšanas ceļojumu. Protams, medīšana prasa arī nāves pieminēšanu, tāpat kaķu cīņas nav bez upuriem, bet, manuprāt, autori ļoti labi nobalansēja tās atainojumu. Skarbākas tēmas parādās ik pa laikam, taču tās kalpo kā iepazīstināšana ar dzīvi, nevis baidīšana.

Vēl viena patīkama lieta ir grāmatai pievienotā karte, kas ataino klanu teritorijas gan ar kaķu pieņemtajiem apzīmējumiem, gan cilvēku dotajiem nosaukumiem. Romānā darbojas diezgan daudz kaķi, tāpēc arī sākuma saraksts ar to hierarhiju atvieglos lasīšanu, ja ir vēlme ļoti rūpīgi visam sekot līdzi, tomēr par to sevišķi nevajag satraukties, jo visi nozīmīgākie tēli izkristalizējās jau pēc piecām – sešām nodaļām.

Ja no sākuma sižets likās daļēji prognozējams, tad jau drīz sapratu, ka šeit tomēr ik pa brīdim parādās kāds negaidīts un spriedzes pilns pavērsiens. Centrālais konflikts vēl nav par lielo karu starp klaniem, bet drīzāk novirzās uz to iekšējo hierarhiju un nesaskaņām, dažādo personību sadursmi kā arī Rūsiņa ceļu uz savu jauno identitāti. Lielajām lietām vēl par agru, sērijā ir sešas grāmatiņas, un “Klana kaķos” tiek ieskicēti galvenie raksturi un personības, kuriem tiks sekots sērijas laikā.

Ērina Hantere, kā izrādās, ir autoru kolektīva pseidonīms. Zem tā apvienojušies rakstnieki  Kate Cary, Cherith Baldry, Tui T. Sutherland, Gillian Phillips un Inbali Iserles, kā arī redaktore Victoria Holmes. Kopējiem spēkiem “Erin Hunter” ir sarakstījuši nu jau vairākas sērijas par kaķiem cīnītājiem.

Kopumā „Klana kaķi” ir jauka un piedzīvojumu pilna lasāmviela, pilna ar spilgtiem meža dzīves aprakstiem, kas pašiem lasītājiem liks ilgoties pēc brīvdabas pastaigas. Šis darbs būs laba izvēle, kad ir vajadzīga vienkārša, bet interesanta grāmata, kas aizsāktu bērna lasīšanas karjeru.

• Tagad arī otrā daļa – Uguns un ledus!

– Tu jau laikam nekad to nesapratīsi, – Pelēkķepa nopūtās. – Tu neesi dzimis savvaļā. Tur ir liela atšķirība. Ir jāpiedzimst ar karotāju asinīm dzīslās un ar vēju ūsās. Minči, kas nāk pasaulē divkājaino mājās, nekad nespētu just to pašu.