J.K. Rowing, John Tiffany & Jack Thorne – Harry Potter and the Cursed Child

Harry_Potter_and_the_Cursed_Child_Special_Rehearsal_Edition_Book_Cover

„Astotais stāsts. Deviņpadsmit gadus vēlāk.” Tāda nu ir anotācija, kura poteristiem izsaka visu. Beidzot esam sagaidījuši jaunu materiālu par mūsu mīļāko maģijas pasauli, tiesa, neierastā veidā. Roulinga ir izvēlējusies “Cursed Child” atainot  lugā, un pie viena tā ir izdota arī drukātā formā. Īsti svētki… bet vai tiešām? Šis darbs ir izpelnījies ļoti dažādus vērtējumus, un arī man ir grūti līdz galam izlemt vai šis ir bijis veiksmīgs un, galvenais, vajadzīgs gājiens.

Kad lasījām „Nāves dāvestus”, pievienotais epilogs par notikumiem teju pēc divdesmit gadiem tikai dubultoja visas emocijas un noslēdza sēriju uz augstas nots. Protams, saglabājās fanu teorijas par dažādām lietām un mēs gribējām izvērstāku informāciju. Nevar saprast, vai jau tolaik Roulinga bija ieplānojusi “Cursed Child”, vai arī tas tika uzcepts pēdējos gados. Pēc lugas izlasīšanas patiesībai vairāk atbilstošs šķiet otrais minējums. Katrā ziņā, nav vēlams likt cerības uz to, ka stāsts tiks turpināts tajā pat stilā un ar to pašu informāciju, jo “Cursed Child” diezgan būtiski atšķiras no oriģinālās sērijas.

Luga iesākas būtībā ar to pašu ainu, kas bija vecajā epilogā. Ģimenes ir uz perona 9 ¾  un sūtīs savu jauno paaudzi uz Cūkkārpu. Harija un Džinnijas vecākais dēls ir jau trešajā gadā un kārtīgs grifidors, taču nu ir laiks jaunākā dēla Albusa pirmajam mācību semestrim. Rona un Hermiones meita Roze ir vienā gadā ar Albusu, tāpēc abi bērni turās kopā un ir izvēles priekšā ar ko vēl draudzēties. Slavenie vecāki tomēr ir uzlikuši zīmogu arī viņiem. Albuss un Roze gan nav vienīgie no jaunās paaudzes, kas sāk Cūkkārpas gaitas. Ekspresī viņi satiek Drako Malfoja dēlu Skorpiusu, kurš arī nav izsprucis sveikā no ar izcelsmi saistītām baumām. Tā sākās vēl nebijusi draudzība  – Albuss un Skorpiuss kļūst par duo, kura sastrādātās lietas draud iziet no rāmjiem.

Uz abiem zēniem smagi gulstas gan savu tēvu, gan kopējās sabiedrības ekspektācijas, taču viņu raksturi ir krasi pretēji no gaidītā. Lēcienveidīgās ainās paiet trīs gadi, un Albuss ir kā klajš pretmets slavenajam Harijam Poteram. Zēns nejūtas īsti labi, ne ģimenē, ne Cūkkārpā. Tad, ceturtā gada sākumā, Albusam līdz ar iespēju rodas ideja, kā šķietami labot tēva kļūdas. Viņaprāt, Harijs Poters jaunības piedzīvojumos un likstās bija glābis dažas lietas, taču vienlaikus izraisījis citas, vēl sliktākas.

Kamēr Albuss un Skorpiuss kļūst arvien tuvāki un noslēdzas no apkārtējiem pārējo spiediena dēļ, pašam Harijam rūpesti tuvojas arī no citas puses. Viņu ir atsākuši mocīt dīvaini sapņi, rēta, kas nav sāpējusi 22 gadus, atkal smeldz, un ministrija ir novērojusi Voldemorta atbalstošu radījumu dīvainu virzīšanos pa valsti, kas varētu liecināt par pulcēšanos. Gan Harijs, gan Hermione tagad ir vadošos amatos un ir apņēmības pilni nepieļaut iepriekšējās valdības kļūdas, kad tai nācās reaģēt uz baumām par Voldemorta atgriešanos.

Viss lika domāt, ka lugas darbība norisināsies divas dekādes pēc Cūkkārpas kaujas. Tā vedināja domāt arī lugas iesākums, taču pavisam drīz tika iepazīstināts kāds lielums, kas visu mainīja. Šis nav sižeta pavērsiens vai maiteklis – tas vienkārši ir sižets. Burvji ir radījuši daudz jaudīgāku Laikgriezi, kad spēj atgriezt ne tikai stundas, bet nu jau gadus. Līdz ar to stāsts sadalās, un patiesībā lielākā daļa no tā notiek kādā laika alternatīvā vai pagātnes izklāstā no jauna. Tāpēc būtībā „Cursed Child” nav svaigs materiāls, bet vecās lietas  pārveidotā formā. Katram pašam būs jāvērtē, vai šī ideja ir izvērtusies veiksmīga.

Lugas ievads bija ļoti spēcīgs, ar labu balansu uz pagātnes atsaucēm un tēlu parādīšanu nu jau pieaugušo dzīvēs. Rose, Albus un Scorpius arī ir fantastiski. Harija ģimenes un darba dzīve –super. Bet tad sākās tā ceļošana laikā un mans platais smaids sāka strauji nozust no sejas…

Protams, alternatīvās laika līnijas nav īsti pieskaitāmas, bet dažbrīd caur tām tika dota pamata informācija par galvenajiem varoņiem, kas dažbrīd šķita vienkārši riebīga un neiederīga, totāli netipiska šiem tēliem. Harijs, Rons, Dumidors, profesore Maksūra, pat Sedriks Digorijs… Lasot nepameta sajūta, ka šie vienkārši ir citi cilvēki, kas nejaušības pēc tikuši pie tādiem pat vārdiem.

Tāds fanstāsts ar lielu „kas pie velna…” sajūtu ilga kādu brīdi, bet tad jau sāka gatavoties beigas. Šoreiz pamanīju, par ko notiks sižeta pavērsiens un informācijas bumbas nomešana. Tad gan visu aizskaloja dusmas, jo tēli sāka krāmēties ap labi noslēgtām sižeta lietām. Nezinu, kas Roulingu raustīja aiz pildspalvas, lai atkal iegrābtos vecajās tēmās un vēl no tām  censtos izspiest emocionālas reakcijas. Efekts uz mani bija gluži pretējs.

Ejot dienām, es sāku saprast, ka man nekad nebūs vienota viedokļa par šo darbu. „Cursed child” ir stilistiski ļoti pretējs darbs galvenajai sērijai. Un vienlaikus – tajā no jauna tiek risinātas lietas no galvenās sērijas. Katram pašam būs jāizlemj, vai tas ir tās cienīgs un atbilstošs turpinājums.

Šī luga parāda Harija Potera maģijas pasauli pieaugušo versijā un tumšākos toņos. Lai arī cik lielas tēmas nebija iekļautas pamata sērija, tās tomēr tika laistas caur jaunības filtru. Te viss ir pavisam citādākā noskaņā un ar realitātes skarbumu. Iedomājies kā ir iziet no gaismas un smieklu pilnas istabas uz vēsas un krēslainas ielas. Durvis vēl ir vaļā, cauri spiežas skaņas un smaržas no telpas pazīstamās atmosfēras, taču tu vairs tur neatrodies, un ārā valda pavisam cita aura.

Ja „Cursed child” uzlūko kā atsevišķu darbu, kur Harija jaunība ir tikai pieminēta, un ignorē tās vairāk nekā 3000 lpp, kur tā ir izvērsti aprakstīta, tad luga kļūst nesalīdzināmi labāka. Norobežošanās no vecās ēras ir būtiskākais faktors, lai patiktu šis jaunās ēras pievienojums. Cilvēku reakcijas gan ir neparedzamas – kā luga sakritīs ar katra gaumi ir vēl neatkosts kods. Esmu mēģinājusi prognozēt draugu reakcijas, bet vienalga mani ir gaidījuši pārsteigumi.

Tātad „Cursed child” iemieso gan nostaļģiju, gan pagātnes graušanu, un pats ir kā simbols ievadīšanai pieaugušo pasaulē. Oriģinālā Harija Potera paaudze jau sen vairs nav bērni, un nu arī Harijam beidzot ir ļauts pieaugt. Ceru, ka gana drīz tiks izkliedēti arī tie parasto ļautiņu stereotipi, kam Harijs Poters ir vien „tas puišelis ar rētu” un visas zināšanas beidzas pie pirmo divu filmu noskatīšanos kanālā LNT.  Ja kāds vēl tikai sāk lasīt visu sēriju, tad pārlēciens no 7. uz 8. daļu būs diezgan dramatisks. Šī noteikti vairs nav bērnu grāmata un patiks tiem, kas spēj novērtēt pieaugušo dzīves konfliktsituācijas un vajadzību lietas uztvert dažādos leņķos, kur daži no tiem nebūt nav patīkami.

Tiesa, lugas lasīt nav pārāk glaimojoši, tas nenāk par labu saturam. Daudzas emocijas paliek ārpus kadra un vairs nenotiek tāda personificēšanās ar tēliem. Tas gan neattaisno sižeta dīvainības. Dažbrīd notiekošais “Cursed child”nudien atgādināja kādu Holivudas bojeviku atgremojumu, kuri ir pilni ar darbību, bet tukši saturā. Manuprāt šo pašu stāstu varētu izglābt, ja tas būtu izdots prozā, citādi iegūstam vien sasteigtu versiju, kurā tēmām pieskaras tikai virspusēji, radot neveiklu un teju parodējošu iespaidu.

Fanu bāzei jāsāk pierast pie domas, ka nu mums beidzot ir ilgi gaidītā informācija par nākotnes notikumiem. Tā varbūt neizvērtās tāda kā gaidījām, taču šie ir Roulingas apstiprināti notikumi, uz kuriem varēs atsaukties. Diemžēl līdz ar “Cursed child” tiek atņemta izdomas brīvība, jo daudziem faniem bija savas versijas par nākotni. Nu gan dārgumu lāde ir aizcirsta deguna priekšā, un nākas iztikt ar to, kas iedots.

„Cursed Child” atgādina, ka spēlēties ar laiku ir bīstami. Arī tādā ziņā, ka risks vēlreiz kustināt veco materiālu var arī neattaisnoties. Dažkārt punktu vajag atstāt tur, kur tas ir. Šis nav tik daudz stāsts par nākotni, bet gan par pagātnes versijām un tajā ieslēptajām lietām. Ja jums nepatīk vēstures pārbīdīšana, labāk pie “Cursed child” klāt neķerties. Ja tieši otrādi – jau sen gribējās nobriedušāku Harija Potera versiju, šis būs tieši laikā. Lai nu kā, dažas beigu ainas abām viedokļu nometnēm izraisīs emocijas, pat izlasītas uz plikā lugas papīra.

Tāds nu ir jaunais HP – tumšs, sarežģīts un noteikti emocijas raisošs. Droši vien, šo pēc kāda gada pārlasīšu, kaut gan sākotnēji nemaz nekārojās. Aptuveni nedēļu pēc izlasīšanas emocijas pierimst un var koncentrēties uz atsevišķām labajām lietām. Tad vēl atliek tikai cerēt, ka kādā brīdī tautās tiks palaists arī iestudējuma DVD, jo reklāmas attēli ir daudzsološi.

Rose: The rumor is that he’s Voldemort’s son, Albus.
A horrible, uncomfortable silence.
Rose: It’s probably rubbish. I mean… look, you’ve got a nose.

 

„The truth is a beautiful and terrible thing, and should therefore be treated with great caution.” /Dumbledore/

 

Albus: My father proved you don’t have to be grown up to change the wizarding world.

 

 

Harry: Quite a suprise to see you, Draco.  Thouht you didn’t believe in my dreams.
Draco: I don’t, but I do trust your luck. Harry Potter is always where the action is at.

 

Albus: Hogwarts isn’t actually that pleasant a place when you don’t fit in.

 

 

Proffessor McGongall: „And it does sound as if you were brave, Scorpius, and you, Albus, but the lesson even your father sometimes failed to heed  is that bravery doesn’t forgive stupidity.”

 

Harry: Love blinds. We have both tried to give out sons not what they needed, but what we needed. We’ve been so busy trying to rewrite our own pasts,we’ve blighted their present

 

Harry: [about Snape and Dumbledore] They were great men, with huge flaws, and you know what – those flaws almost made them greater

Advertisements

About Līga Sproģe
Lasu grāmatas. Rakstu grāmatas. Domāju, ka dzīves jēga ir kafijā, mūzikā un mežā. Autore stāstam "Raiannonas Turnīrs" no latviešu autoru fantāzijas un fantastikas stāstu krājuma "Purpura karaļa galmā".

6 Responses to J.K. Rowing, John Tiffany & Jack Thorne – Harry Potter and the Cursed Child

  1. Es teiktu, ka tev ir Stokholmas sindroms! 🙂

    • Jā, pati tā vakar vakarā sapratu 😀 Tomēr palikšu pie 2 zvaigznēm un wtf-is-this 😀

      • Tā tas ir vienmēr, ja lielā tempā izlasa visu sēriju uzreiz. Sevišķi, ja tajā atrodas pāris grāmatas, kuras ir patiešām labas un sirdij tuvas. Vēlāk kad autors sāk sevi reproducēt un nolaiž latiņu, tu viņam tik un tā spēj piedot, jo citas jau bija labas. Man tā bieži gadās litRPG žanrā, kur pirmās trīs ir ok, bet pārējās piecas sviests. Ja nelasu viņas visas pēc kārtas vienmēr ir vieglāk atzīt, ka kārtējais sniegums nav nekas dižs. Bet ja izbliež visas pāris dienās, tad viņas savstarpēji nolīdzinās. Un tad ar prātu saproti, ka švaki, bet sirds saka izcili 🙂

      • Šoreiz man pat nebija pievilkts klāt vērtējums dēļ pārējās sērijas. Tieši otrādi – pretstats bija tik liels, ka nevarēju ciest ne acu galā. Tad pacentos uztvert objektīvāk un varbūt saskatīju lietas, kas tur nebija. Gala beigās gan tomēr nonācu pie slēdziena, ka nevaru šo uztvert nopietni un neatzīšu par canon, jo iepriekšējā informācija no JKR par turpmākajām dzīvēm bija daudz jēgpilnāka.

  2. bookowly says:

    Es biju uz izradi vakar – abam dalam. Gramatai iedevu 2 zvaigznes (mes jau goodreads runajam), bet izrade bija magiska!

  3. Pingback: 2016.gada II grāmatu pusgada kopsavilkums | vilkamidzenis

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s