Daudz izslavēts, bet vai tā vērts? Latvijas skaļākais fantastikas apakšžanra oriģināldarbs ir sasniedzis savus lasītājus un pārbauda viņu robežas. Ja jums patīk izaicinājumi un dīvainības, šī grāmata būs tieši laikā. Ja uzskatāt, ka jau parastā fantāzija un fantastika nav lasāma, tad „Visuma vērpēji” vispār jūs atstās mēmus.
Nezinu, ko biju gaidījusi, bet man bija neliels pārsteigums, ka darbība norisinās Latvijā. Galvenā varone ir Karlīna, studente no Rīgas. Viņu kādā parastā dienā uz ielas uzmeklē kāds puisis, kurš apgalvo, ka abi esot OMO Štāba specaģenti, un Karlīnai esot iztīrīta atmiņa. Apgalvojumi kļūst arvien trakāki, bet meitene piekrīt ar viņu tikties klubā, kur ar draudzenēm svinēs sesijas nobeigumu. Karlīna dodas mājās pie savas nedaudz ekscentriskās Vītolu ģimenes.
Lai arī noslēpumainais aģents Zorge, kā Karlīna viņu sauc, joprojām muld visādas dīvainības, viņa piekrīt doties ar puisi nakts izbraucienā, kas it kā pierādītu viņa stāsta patiesumu. Karlīnai gan ir aizdomas, ka viņš ir izvēlējies dikti īpatnēju aplidošanas tehniku. Nakts paiet, bet nekas īpaši fantastisks nenotiek, Zorge tikai daļājas ar vēl vairāk dīvainiem stāstiņiem. Tikai nākamajā rītā Karlīna sevis pašas mājās uziet ko tik dīvainu, ka tas pārspēj saprāta robežas.
Aptuveni 90.lpp ir tā robeža, kur beidzot sākas solītie dīvainie un pat baisie notikumi, tāds riktīgs mindfuck. Līdz tam valda latviešu slengs, dīvaini lēmumu un daži informācijas blāķi monologos. Jā, dažas metaforas un epiteti bija ļoti vizuāli kā jau māksliniekam, taču apraksti par Karlīnas dienas gaitām mani galīgi neuzrunāja, drīzāk sasmīdināja. Dažbrīd pieslēdzas arī filozofiskas sarunas, kuras ātri vien nogurdina ar savu sarežģīto terminu pārbagātību.
Grāmatas vidus manās acīs bija zelta ēra. Notikumi nudien klauvē pie ārprāta robežas, kā arī liek jaunā gaismā paskatīties uz dažām lietām no grāmatas sākuma. Visuma teorijas, tā teikt, „norāva jumtu”. Kaut kā gan tas viss turpinājās un turpinājās, līdz sāka zaudēt savu asumu.
Es pat īsti nespēju pateikt, kas norisinājās grāmatas beigu daļā, līdz bija pats fināls. Arvien vairāk filozofiskas sarunas sāk izsmelt pēdējos spēkus, nevis tiešām rosina uz pārdomām. Jā, „New Weird” žanram ir jājauc robežas un jāspēlējas ar realitāti, tikai mani nepameta sajūta, ka varbūt „Visuma vērpēji” nav tas izcilākais paraugs šāda tipa darbiem. Idejas tur bija, cik uziet, taču to piegādē līdz lasītājam kaut kas piekliboja.
Protams, katrs šādas netipiskas grāmatas uztvers pa savam. Tie, kas vēlas pārmaiņas savā lasāmajā plauktā, te var saņemt neaizmirstamu pieredzi. „Visuma vērpēji” rada ļoti spēcīgas vizuālas ainas, līdz pat robežai, kur paša lasītāja ķermenis reaģē fiziski. Grāmatas beigās smadzenes būs ļoti izvingrinātas un apvāršņi paplašināti.
Kā teica pats autors, viņam padomā ir vēl daži darbi, kurus no scenārija pārvērst prozā, taču tas būs gaidāms vēl pēc kāda laika. Līdz tam varēsim baudīt vēl vairāk viņa dizainus citu grāmatu vākiem, un apdomāt visu, kas izlasīts šajā. „Visuma vērpēji” iespiežas dziļi apziņā, un vēl ilgi nākas atcerēties dažas ainas. Visums vienmēr ir bijis neizskaidrojams, un šī ir tikai viena no versijām, kaut arī es nebrīnītos, ja kādā alternatīvā realitātē, tā arī izrādītos patiesība.
Vilka Midzenis 
mani ir vienmēr interesējušas šāda veida grāmatas, kuras izvingrina prātu.
Nu tad būs tieši laikā 😀
Grāmatu izlasīju vienā malkā un tā ir fantastiska. Turēja ciet līdz galam, bija dziļa, biedējoša, bet tā atgādināja par pamatvērtībām pasaulē, kurā viss paliek arvien nosacītāks. Visuma Vērpējos ir tik daudz slāņu, ka man ir skaidrs, ka ar vienu izlasīšanas reizi nepietiek. Esmu sajūsmā un iesaku citiem, tā kā uzskatu, ka lasoši cilvēki vairumā ir daudz prātīgāki, nekā daži kritiķi iedomājas. Ja grāmatā kas nav skaidrs, vienmēr ir gūgle, kur visu var noskaidrot!
Lai nu fantastika, kur fantastika, virsslāņi, apakšslāņi un vidusslāņi, bet- tā tīri cilvēciski- man šķita dīvaini, ka Karlīnai, uzzinot, ka viņas tā sauktā ģimene ir feiks, ne brīdi nerodas jautājums- bet kur tad īstie vecāki, kas ar viņiem noticis, kādi notikumi no viņas atmiņām izskaloti, no kuras pasaules ir viņa pati, kur viņas īstie draugi utt.
Vispār jā, labs aspekts jautājumiem. Es ap to laiku loğiku vairs nefiltrēju un gaidīju beigas.