2017.gada labākās grāmatas

images

Viena no pozitīvajām pusēm, ja lasa daudz grāmatas – ja neskaita acīmredzamo, ka DAUDZ! GRĀMATAS! – ir tāda, ka lielākā pulkā var atrast vairāk tādu, kuras tiešām no sirds patīk. Tā kā 2017.gadā izlasīju 173 grāmatas, tad attiecīgi arī favorītu saraksts ir garāks, līdz ar to jāsāk ar tām, kuras bija ļoti foršas, taču tomēr nespēja turēt līdzi manam ikoniskajam top13. Sauksim šo par Ļoti Labo Grāmatu topu, kura galotnīte būs citā rakstā. 😀 Gada laikā favorītu lokā savācās gan latviešu trio, gan aizraujoša jauniešu literatūra. Mans mīļais fantāzijas žanrs liek sevi manīt.

 

Ieva Melgalve „Mēness Teātris”

“Romāna galvenie varoņi – aktieri milzīgā teātrī – ir būtnes bez savas identitātes, kuru dzīve seko iepriekš uzrakstītiem scenārijiem. Vai ir iespējams šo scenāriju lauzt – un kāda ir cena, kas par to jāmaksā? Kam ir iespējams uzticēties šajā pasaulē, kurā valda skatuves likumi un bezpersonisks mākslīgais intelekts? Un kas notiek tad, ja mehāniska būtne sāk apzināties sevi?”

Ievas stāsti man vienmēr ir patikuši, bet ar “Mirušie nepiedod” kaut kā nebija pa ceļam, tāpēc šo gabalu sāku ļoti piesardzīgi. Protams, sākumā neko nevar saprast, bet tad pēkšņi viss „uzgāžas uz galvas” un neatliek nekas cits, kā pabeigt visu grāmatu vienā cēlienā.
Absolūti ģeniāls mindfuck, kurš vēl ilgi tur savās noskaņās.

Inga Pizāne „Tu neesi sniegs”

Patīkams pārsteigums man kā cilvēkam, kurš dzeju lasa labi, ja reizi gadā. Skaisti, vienkārši un spēcīgi.

Mārtiņš Zvīdriņš #Fudzi161km

Gada drosmīgākā debija. Grāmāta kā par skriešanu, tā skriešanos ar dzīvi un saviem sapņiem. Pilna atsauksme —> šeit.

 

Emmi Iteranta „Ūdens atmiņa”

Nedaudz citādāka distopija. Par pasauli, kurā pamazām beidzas ūdens un tā sadali sagrābusi militāra diktatūra. Par senas tējas meistaru dzimtas atvasi un vienkārša cilvēka dzīvi šajos apstākļos. Šogad nonācu pie secinājuma, ka mani vairāk iespaido šādi atsevišķi stāsti par cilvēku likteņiem distopijas pasaulē, nevis spriedzes gabali, kuri ir dizainēti, lai šie cilvēki izmainītu distopijas virzību.

 Allie Brosh „Hyperbole and a Half”

Interneta vidē daudz redzētie komiksi nodrošināja kārtīgu izsmiešanos līdz asarām. Un tad notika negaidītais – autore ļoti reāli un skaudri divos stāstos ar ilustrācijām pievērsās sarunai par depresiju. It kā tikai komiksu grāmatiņa, bet ar lielu emocionālo spēku.

Veronica Rossi „Riders”

Četri puiši pēc nelaimes gadījumiem, kuriem vajadzēja būt letāliem, atklāj, ka ir pārdzimuši par Apokalipses Jātniekiem. Totāls izklaides gabals un atpūta no emocionālajām grāmatām. Te viss ir pa plauktiņiem – action, humors, misija, daži kautiņi, daži sižeta pavērsieni, labi saliktas beigas. Kā arī maģiski zirgi un bruņas! Ik pa laikam atceros par šo grāmatu un nopriecājos.

 

Patriks Ness. Vīrs, kura vārds vairs jautājumus neprasa – tikai tūlītēju viņa grāmatu pirkšanu.

„The Rest of Us Just Live Here”

Šoreiz grāmatā savienotas divas populāras lietas, pavēršot tās humora virzienā. Klasiskā jauniešu literatūra ar bariņu draugu, kuri gatavojas beigt vidusskolu un saskaras ar dažādām problēmām ir sakombinēta kopā ar tādu kā parodiju par paranormālās romances grāmatām. Tas viss patiesībā balansē uz meta fiction robežas, jo “parastie” tēli apzinās, ka atrodas mistisku notikumu vidū, bet nebūs tā stāsta galvenie varoņi.

Pasmiešanās par mistisko stāstu bija labum labā, bet arī citas lietas te nostrādātas lieliski. Mentālās problēmas, klīniski sarežģījumi un nākotnes izvēles te nav tikai sižeta pavērsieni, bet tiešām rada sajūtu par reālām cilvēku dzīvēm. Kad pabeidzu lasīt, atkal bija tā episkā sajūta, kura vēl visu dienu neatkāpās.

Ness atrada lielisku formulu, kā ienest ko svaigu jau pārslogotā žanrā. Noteikti iesaku izlasīt, lai labi pavadītu laiku, bet jārēķinās, ka dažas lietas var arī iesist pakrūtē.

 

„Release”

Teorētiski Nesa grāmatas īsti nav 5 zvaigžņu, bet viņām vienmēr ir tā 5 zvaigžņu sajūta?? Ir jābūt ellīgi prasmīgam, lai uzrakstītu grāmatu par vienas dienas notikumiem, kas būtībā sastāv tikai no beigām, un lasītājos radīt sajūtu, ka pazīsti šos tēlus gadiem.

Šī viena diena septiņpadsmitgadīgā Ādama Torna dzīvē bija tiešām notikumiem bagāta. Papildus stāstam par šo puisi, grāmatā pievienots skatpunkts par kādu mistisku spēku, kurš atrodas tajā pašā pilsētiņā. Ja godīgi, es šo mistisko daļu līdz galam nesapratu, taču tā piedeva to „Nesa” garšu un noskaņu, un bija ļoti iederīga.

 

 

Jenny Lawson „Furiously Happy”

I am furiously happy. It’s not a cure for mental illness… it’s a weapon, designed to counter it. It’s a way to take back some of the joy that’s robbed from you when you’re crazy.”

Lieliski pavadīts laiks ar spilgtu personību. Autore atklāti stāsta par savu cīņu ar klīnisko depresiju visa mūža garumā, un ka šāda diagnoze nav šķērslis piedzīvojumiem.

 

Mackenzi Lee „The Gentlemans Guide to Vice and Virtue”

Vēsturiska fantāzija par Lielo Tūri pa Eiropu, kuru agrāk veica augstdzimušie jaunieši. Kad tādā dodas Montijs, viss pasākums izvēršas galīgi pretēji viņa vecāku nodomiem. Aizraujoša eskapāde no Parīzes līdz Romai kopā ar mazo māsu, kurai tur nemaz nevajadzēja būt, un labāko draugu, kurā Montijs ir saķēries jau no bērnu dienām. Kas gan var noiet greizi 😀

 

John Green „Turtles All The Way Down”

Pirmā grāmata, ko autors izdod pēc „The Fault of Our Stars” panākumiem, un visiem ekspektācijas bija ļoti lielas. Es labāk necerēju uz neko, jo man Grīns bija nedaudz apnicis. Labās ziņas ir tādas, ka šī nudien bija laba un savādāka nekā citi viņa darbi. Reālistiskāka. Katrā ziņā vairs neradīja sajūtu, ka autors sēž un izvēlās savu tēlu pretenciozos raksturus un mērķus, griežot Bingo ratu.

Grāmata par divām draudzenēm, puisi, pazudušu miljonāru un galvenās varones obsesīvi kompulsīvo traucējumu (OCD) diagnozi. Izklausās diezgan tādā pat stilā kā vienmēr, taču šoreiz pēc ievada daļas, varoņi kļuva ļoti mūsdienīgi un ticami. Nekādas tukšas filozofijas un cukursaldas mīlas. Biju ļoti patīkami pārsteigta, un epilogs jo sevišķi iekrita sirdī.

 

Sebastien de Castell „Spellslinger” & „Shadowblack”

Mani negaidīti savaņģoja pavisam jauna sērija. Izklausījās pēc parastas jauniešu fantāzijas pasaules, kuras tagad ražo biezā slānī, taču ar dažiem aspektiem „Spellslinger” iekaroja manu sirdi, kad daudzas citas to nespēja.

Galvenais varonis no spēcīgas magu cilts, kurš nespēj veikt teju nekādu maģisku darbību, bet to kompensē ar trikiem un apmānu, satiek episku sievieti no klaiņotāju cilts, kura kļūst par viņa sabiedroto. Ferius kļuva par manu mīļāko varoni, raidot kārtis ar tērauda asmeņiem un noliekot uz pakaļas magus gan fiziski, gan ar savu attieksmi. Ā, un vēl manu foršo trijotni veido…. vāverkaķis. Sarkastiska un vardarbīga suga. 😀 Nedaudz vesterna vēsmas, nedaudz maģijas, ļoti daudz humora un piedzīvojumu. Otro daļu „Shadowblack” izbaudīju vēl vairāk, nekā pirmo un tagad nepacietīgi gaidu sērijas turpinājumus.

 

 

R.H.Sin „Whiskey Words & a Shovel II”

Vēl viens izcilnieks no modernās dzejas lauciņa. Es šo mīļvārdiņā saucu par „viskijs un ar lāpstu pa seju”, jo aptuveni tāda ir sajūta, kad lasi šo sējumu. Vārdi, kas mani atrada īstajā laikā un atstāja lielu iespaidu, tāpēc man ir gluži vienalga, cik pareiza pēc uzbūves šī dzeja skaitās vai neskaitās. Galvenais ir efekts, ko tā rada.

 

Becky Albertalli „Simon vs. The Homo Sapiens Agenda”

Autores debijas grāmata, kas bija tik pozitīva, ka ir kļuvusi par leģendu LGBTA sarakstos. Sirsnīgs stāsts par pusaudžiem, draugiem, ģimeni un mīlestību. Ne velti nākamgad iznāks filma pēc šīs grāmatas motīviem.

 

Carrie Ann DiRisio „Brooding YA hero: Becoming a Main Character (Almost) as Awesome as Me

Šis bija negaidīti labi! Kādu laiku atpakaļ twitter parādījās lielisks parodijkonts Brooding YA Hero, kurš gaumīgi pavilka uz zoba populāras klišejas jauniešu literatūrā. Protams, tas ātri vien kļuva mežonīgi populārs. Tā veidotāja Carrie Ann DiRisio pat saņēma piedāvājumu uzrakstīt grāmatu.

Te sākās āķīgākā daļa – jā, tas parodijkonts ir foršs, bet kā no atsevišķiem tvītiem izveidot materiālu grāmatai? Es no sākuma šaubījos, vai rezultāts būs veiksmīgs.

Bet ohhhhh, cik veiksmīgs šis bija! Gan smieklīgs, gan ar sižetu, gan velnišķīgi iedvesmojošs par turpmāku jauniešu literatūras attīstību.
Nudien lieliska grāmata, kura kalpos kā piemineklis YA žanra posmam aptuveni no 2008.-2016.gadam.

 

 

Adam Silvera ir īsts emociju karalis. Viņa debijas romānam vajadzētu nākt komplektā ar brīdinājumu un salvešu paku. 2017.gads šim autoram bija bagāts ar divām jaunām grāmatām.

„History is All You Left Me”

Romāns, kurš pilnībā dizainēts asarām un pārdzīvojumiem, un no sākuma tas ļoti nogurdināja. Divās laika līnijās atklājās stāsts par Grifinu. Kā mira viņa ex-boyfriend un kā viņš tiek galā ar sērām un navigē pa sarežģītajām attiecībām ar sava bijušā draugu, jo tas ir vienīgais cilvēks, kurš vēl spēj saprast viņa zaudējumu.

Es ļoti gaidīju to mirkli, kad abas laika līnijas savienosies, un akmandieniņ tas bija tā vērts! Viss tiek sapurināts, šis tas apmetas kājām gaisām, patiesība uzsprāgst sejā, un diezgan cheesy gabals pēdējā brīdī tika saglābts un pacelts jaunā līmenī.

Papildus fakts, kas mani ļoti iepriecina – šajā grāmatā bija absolūti neeksistējoša homofobija un tās izraisītas drāmas. Tas ir vieglākais veids kā ielikt sarežģījumus un spriedzi, taču šeit visas problēmas un pārdzīvojumi izrietēja kā tiešas sekas no varoņu lēmumiem un darbības. Skaisti un meistarīgi.

„They Both Die at the End”

Pasaule, kurā zināms katra cilvēka nāves datums un par to tiek saņemti paziņojumi 24 stundas pirms miršanas. Ir radīta arī aplikācija, kas šādiem nāves ēnā esošajiem ļauj sazināties un atrast kompāniju. Kādu dienu šis „zvans no nāves” atskan gan Mateo, gan Rufusam, kuri vēl nepazīst viens otru, taču dienas laikā tas pats liktenis, kas viņu nogalinās, abus puišus arī saved kopā.

Silvera kārtējo reizi meistarīgi savij sirdsāpes un iedvesmu, un nedaudz iemidzina modrību, lai atkal iespertu emocijas ar pilnu jaudu. Fantastiski.

 

 

 

Alexandra Bracken „The Darkest Minds” + novellu apkopojums

Pa reizei gadās izzvejot no mainstream distopiju ēras čupiņas arī kaut ko labu. Stāsts jau it kā šur tur ir pavīdējis. Bērni saslimst, daļa nomirst, bet daļa iegūst spējas. Ko dara jaukā ASV valdība? Uztaisa koncentrācijas nometnes. Vienu gan nevar kontrolēt – slimības plosīšanās zona ir tikai ASV, un līdz ar to iestājas ekonomiskais krahs un ielās valda diezgan liela distopija. Pasaulē, kur sīkie iegūst bīstamas spējas, vienmēr būs tādas personas, kas to gribēs izmantot. Grāmatas sižets būtībā ir mūsu varoņu grupiņas klenderēšana apkārt, un pieaugušo dažādu organizāciju sadursmes. Atkal ļoti reāli, nevienam vēl nav doma glābt pasauli vai valsti.

Kas ir amizantākais no manas saskares ar šo sēriju – man ļoti patika pirmā grāmata, taču tālākās daļas šķita zaudējam savu oriģinalitāti. Un tieši papildus novellas, kuras ir pa vidu lielajām triloģijas daļām un tās savieno, bija vislabākās un skaudrākās, un salauza manu sirdi, un akdies, es joprojām tam neesmu tikusi pāri. Šie papildus stāsti koncentrējās uz atsevišķiem tēliem, kuri galvenajā sižetā parādās tikai fonā. Aptuveni  70 lapaspusēs autorei bija izdevies patiesi meistarīgi iekļaut cilvēku un pasaules portretus, kuri pat aizēnoja galveno sižeta līniju. Ļoti iesaku. Arī „The Darkest Minds” nākamgad sagaidāma ekranizācija.

 

The Lunar Chronicles

Marissa Meyer „Cinder” / The Lunar Chronicles

Vēl viena sērija, kas ir ļoti laba, bet ar saviem trūkumiem, taču man ļoti patika šīs pasaku modernizācijas. Pelnrušķīte, Sarkangalvīte, Sniegbaltīte kā arī daudzi citi varoņi, kurus tādā ampluā vēl nebūsiet redzējuši. Pirmā daļa lieliski uzstāda spēles laukumu, iepazīstinot ar mehāniķi Sinderu, kura ir kiborgs un princi Kaju, kurš patiesībā ir apzinīgs un prasmīgs valsts pārvaldē, kad Jauno Pekinu sagrābusi sērga.

 

all shades

V.E. Schwab „A Darker Shade of Magic”/ „Shades of Magic”

Ļoti populāra triloģija, kurai beidzot pieķēros un sapratu, kāpēc sajūsma sit augstu vilni. Intriģējoša pasaule, kurā cita citai blakus atrodas četras paralēlās Londonas. Dažas ir maģijas pilnas, citas – sen to zaudējušas. Pilna atsauksme par triloģiju —> šeit.

 

Jay Kristoff  „Nevernight” & „Godsgrave”

Lūk, labākā pasaules uzbūve, kāda redzēta jauniešu grāmatās! Šī triloģija gan skaitās New Adult, nevis Young Adult, jo ir pilna ar grafiskiem slaktiņiem un dažām seksa ainām. Viss augstākajā kvalitātē! Zemē, kurā teju nekad nenoriet trīs saules, kāda meitene dodas pie valsts bīstamākajiem asasiniem, lai gūtu apmācību un spētu atriebt tēva slepkavību. Viņas dzimta ir kritusi negodā kopš tēva neveiksmīgā revolūcijas mēģinājuma, kura dēļ viņu pakāra, taču sava izcelsme, nav vienīgā lieta, kas Mia ir jāslēpj – viņa arī spēj kontrolēt ēnas un ar tām uzbrukt.

Nudien pasaule ir krāšņa un perfekta izstrādāta, sižets ļoti ierauj un ir ar daudz negaidītiem pavērsieniem. Man gan druuuuusciņ pietrūka kontakta ar varoņiem, lai par tiem pilnībā baidītos un justu līdzi. Visādi citādi – jauna atkarība, kuras fināla daļa jāgaida nepacietībā graužot nagus.

Six of Crows Duology

Lī Bardugo – „Vārnu sešinieks” un „Crooked Kingdom”

Vēl viena ļoti populāra jauniešu fantāzijas dualoģija, kura, par laimi, attaisnoja cerības. Pilnais raksts par „Vārnu sešinieku” —> šeit. Ja pirmajā daļā man varbūt kaut kas nedaudz pietrūka, tad otrā daļa to atsvēra ar pilnu jaudu. Keterdamas noziedzīgo grupu un Kaza Brekera ģeniālos plānus vēl ilgi neaizmirsīšu.

 

Tādi, lūk, mani mīļumiņi no aizgājušā gada. Nekas gan vēl nav beidzies! Absolūtā labāko darbu galotne šajā rakstā –  Manas 2017.gada TOP13 grāmatas.

 

 

 

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

Create a free website or blog at WordPress.com.

Up ↑

%d bloggers like this: