Dzeja spiežot „enter”?? jeb kas ir „milk and honey” un citi krājumi

 

Sāksim ar to, ka es nevienā brīdī neapgalvoju, ka es kaut ko saprotu no dzejas un tās uzbūves. Būtu interesanti par šo tēmu dzirdēt kāda eksperta viedokli, bet pagaidām varu padalīties ar saviem iespaidiem kā lasītāja.

Lieta tāda, ka pēdējā laikā jauniešu vidū ļoti populāra ir palikusi jauna veida dzeja. Vilnis ir atnācis pat līdz Latvijai, un autores Rupi Kaur dzejas krājums „milk and honey” gozējas mūšu pašu grāmatnīcās. Vēl pirms šīs grāmatiņas, biju lasījusi „Princess Saves Herself In This One” no Amanda Lovelace, kurš man patika daudz labāk, un vēl visam pa virsu piemetu „salt.” no Nayyirah Waheed, tāpēc apkopošu savas domas balstoties uz šiem trīs darbiem.

Pieņemsim, ka cilvēks parastais staigājot pa grāmatnīcu, hops! atver „milk and honey” un ierauga ko šādu.

Kas tad tā par dzeju! Spiež tik „enter” aiz katra vārda! Koelju savārstījumi! Jā, par šo tēmu dzirdēts ir daudzas tādas variācijas. Piekrītu, ka šī noteikti nav dzeja tās klasiskajā veidā un izpildījumā, bet tas nenozīmē, ka tā nav varen laba lieta, kuru izbaudīt un par kuru padomāt.

Ja izšķir cauri visu krājumu, ar laiku pierod un „ieiet” šajā dīvainajā rindu laušanā, kas tomēr rada savādākus uzsvarus. Paši teksti pamazām atklāj autores dzīvesstāstu un pārdzīvojumus. Seksuāla un emocionāla vardarbība, mīlestības atrašana un zaudēšana, un visbeidzot miera un spēka atrašana sevī, nevis pie citiem cilvēkiem.

„milk and honey” ir papildināts arī ar stilizētām ilustrācijām.

Man Rupi Kaur darbs patika ļoti, bet ne tik ļoti kā Amanda Lovelace sarakstītais. „Princess Saves Herself In This One” mani aizskāra daudz vairāk, un tur man burtisksi patika katra un ikviena lapa, kamēr „milk and honey” bija savi vājie punkti.

Lūk, daži citāti no Princess.

“ah, life—
the thing
that happens
to us
while we’re off
somewhere else
blowing on
dandelions
& wishing
ourselves into
the pages of
our favorite
fairy tales.”

 

“once upon a time, the princess rose from the ashes her dragon lovers made of her & crowned herself the mother-fucking queen of herself.   – how’s that for a happily ever after?”

“you
are not
obligated
to have
children
just because
your body
has that capability.

you
are so
so
so
much more
than the
possibility
of
children.

you give
birth
to oceans
every
single day.

“sticks & stones
never broke
my bones,
but words
made me
starve myself
until
you could
see all of them.
-skin & bone”

Vēl pirms diviem iepriekš aprakstītajiem darbiem, 2013.gadā iznāca Nayyirah Waheed krājums „salt.” Varbūt tas arī aizsāka šo visu jauno apakšžanru. Satura ziņā tēmas atšķiras, jo arī autore ir ar citādāku izcelsmi un sāpēm. „salt.” ļoti spēcīgi iemieso Āfriku un afroamerikāņu lepnumu par dzimteni. Vēl bieži sastopama tematika ir par mātēm un feminismu tieši vīriešiem, kuriem arī ir atļauts just.  Tiesa, tikai šīs dažas tēmas iemiesoja patiesu spēku,bet saturu pa vidu atšķaidīja diezgan haotiski un neizprotami izteikumi par puķēm, ūdeni un mēnesi. Puķes un ūdens tur ir ļoti daudz, lai piedod man autore.

Šeit daži no veiksmīgajiem citātiem.

“you broke the ocean in half to be here. only to meet nothing that wants you. – immigrant”

 

“i think one of the most pathological things i have ever seen is stabbing someone and then telling them that their pain and anger over being stabbed is making you sad. – white guilt”

“the worst
thing that ever happened
to
the world
was
the white man coming across gun powder.
–– the end of the world | the beginning of white supremacy”

Karam pašam jāvērtē, vai šāda veida dzeja viņiem iet pie sirds, bet nebūsim īgņas un ļausim citiem par to priecāties, jo ir tādi, kas ar šo stilu ir apmierināti. Vislabāk būtu atrast kādu jaunu apzīmējumu, jo izskatās, ka šis trio var būt tikai sākums jaunai kustībai.

Galvenais, lai rakstītais iekaro sirdis un iedvesmo. Kāda tad vairs starpība, kā šī iedvesma sākotnēji izskatījusies uz papīra.

Par “Princess Saves Herself In This One” rakstījusi arī Norelle.

 

Advertisements

Vilka masterlist par skriešanu

Lasot Skriešana&Maratons pieķēru sevi uzskaitām savu līdzšinējo pieredzi skriešanā kā arī uzkrāto informāciju, kas beigu beigās izvērsās pārāk gara, lai pievienotu to grāmatas recenzijai. Tad nu te padalīšos ar saviem iespaidiem un atziņām, kas saistās ar šo sportu,vai pareizāk sakot – dzīvesveidu.
SĀKUMS.

Katram ir vajadzīgs kāds pēdējais klikšķis, kas liek savilkt šņores un laisties pirmajā mērķtiecīgajā skrējienā. Dereks Heils bija mans klikšķis. Jā, izdomāts tēls no tīņu fantastikas seriāla Teen Wolf. Ir 2012.gada augusts un skatos pirmās sezonas sērijas, kad pēkšņi viena atstāj dziļāku ietekmi nekā jebkad būtu domājusi. Notiek konfrontācija, neliels cīniņš, un Dereks laižas skrējienā, lai aizbēgtu.

tumblr_m7xs5iQUbY1rydwh8o1_250 tumblr_m7xs5iQUbY1rydwh8o2_250 tumblr_m7xs5iQUbY1rydwh8o3_250 tumblr_m7xs5iQUbY1rydwh8o4_250

Vide, ātrums, rudens mežs, vieglums… Man to vajadzēja. Jau tonakt līdz ar tumsu samakšķerēju kopā kādu nebūt piemērotāku apģērbu un devos skrējienā, kas bija aiz manas iniciatīvas un ar vēlmi labi pavadīt laiku. Vēl visu nedēļu nespēju vien sagaidīt nakti, kad būs vēsāks un varēšu dabūt savas 12 minūtes kaifa.

SOLI PA SOLIM

*Vidusskolas laikos 1200m skrējiens bija bieds visiem un to dienu varēja gaidīt kā kaušanu. Maija vidus karstums un netīkamu skolasbiedru kompānija spožā saulē? Nu nē. Salīdzinoši tagad nespēju iedomāties kā var nepatikt nosprintot drusku virs kilometra. Ir jāatrod savs piemērotais elements. Aukstums un nakts, rīta spirgtums, saulaina diena, vai varbūt vakara izkustēšanās – kādā brīdī ķermenis būs visatsaucīgākais uz slodzi. Skriešanā galvenais ir ieklausīties sevī un atrast katram pašam piemērotāko.
* Neesmu izmantojusi skrejceliņu, taču šoziem droši vien nāksies, lai nesezonas mēnešos neatkristu tālu atpakaļ no sasniegtā. Pazīstot sevi, jau tagad dodu absolūtu priekšroku ceļam un brīvajai trasei nevis mīņāšanai uz vietas. Uzskatu, ka sākt treniņus labāk būtu brīvā dabā nevis sporta zālē. Ceļam ir tā priekšroka, ka vari nospraust attāluma marķierus un tad nonākt līdz turienei. Progress ir uzreiz redzams un mainīgā vide neļauj garlaikoties. Uz ceļa tu esi viens un dari to sev. Laiks paies ātrāk un pozitīvāk.
* Mērķi ir labi, bet sākumā galvenais ir sacensties ar sevi. Progresa salīdzināšana ar citiem visticamāk beigsies ar motivācijas kritumu nevis iedvesmošanos. Apsveic sevi ar paša pārspēšanu, nevis sūksties par būšanu citiem aiz muguras. Katru dienu tu esi soli tuvāk nekā vakar. Pienāks brīdis, ka tas aplis, ko skrien tagad, būs tikai tava iesildīšanās. Varu apliecināt, ka tajā brīdī sajūta ir absolūti fantastiska.
* Tuvojas sacīkšu sezona un beidzot pie mums ir sastopamas trases visām gaumēm. Pilsētas maratoni, taku skrējieni, ultramaratoni un pat nakts skrējiens. Neatkarīgā Rīta Avīze nesen visu jauki apkopoja.
Kaut man sirdij daudz tuvāks būtu „Zilonis tumsā”, savu karjeru sākšu ar Stirnu buka posmu Abavas senlejā. excited
* Būs grūtas dienas, kad nevarēsi paskriet, un būs dienas, kad teju lidosi.Galvenais ir izturēt pirmās reizes, kad trāpās grūtie skrējieni. Man laimējies, ka kādreiz vienkārši palieku nikna un pabeidzu aiz spīts. Sevis pārvarēšana nostiprina pašapziņu, un kad nākamreiz kaut kas liksies neiespējams, varēs atcerēties – „bet ja es pabeidzu to maršrutu, es varēšu izturēt arī šo.” Ar prātu vienmēr paspēsi padoties piecas reizes, iekams muskuļi tiešām piebalsos, ka nu ir sasniegta robeža.

1558f45aad41ad37c9a8ac50c0d66b43
* Mistiskais runner’s high nemaz nav tik mistisks, bet gan drīzāk zinātnisks. Un nudien – kad padomāju, sapratu, ka visi labie skrējieni ir bijuši pēc tam, kad sākumā iekļāvu palielāku reljefu un sagādāju sev piepūli. Pēkšņi gandrīz-dūrējs-sānos ir gaidāma lieta, jo drīz ķermenis salabos sāpes un vēl piešaus klāt papildus labumu.

*Šīgada sezonā noformulēju vēl vienu lietu. Nepukoties, ja treniņa sākumā nevedas labi, ir jāļauj nostabilizēties gaitai. Pēc piecpadsmit minūtēm un/vai diviem kilometriem, ķermenis beidzot būs kārtīgi pieslēdzies un samierināsies ar faktu, ka tagad jāstrādā. Iesākumā var izskriet par ātru vai haotiskā formā, bet pēc kāda laika iestrādājas ritms. Galvenais ir neatmest līdz tam ar roku, ka „eh, šovakar nekas nesanāks”.
* Kāju muskuļu sāpes ir labākas nekā „smagas iekšas”. Gan jau arī tam ir kāds zinātnisks formulējums, ko vēl neesmu uzgājusi. Iemesli varētu būt nepareiza pārtika pirms treniņa un zems enerģijas līmenis, kas noved pie sajūtas,ka rumpis ir smags un nepakļāvīgs. Savukārt, ja ir laba vispārējā pašsajūta, tad pat smeldzošas kājas neapturēs no kvalitatīva skrējiena. Esmu sākusi nopietnāk vaktēt uzturu, lai izskaustu šo nejēdzību.
* Ēdiens ir tik svarīgs, lai nesabotētu savus treniņu centienus. Tie, kas sāk skriet, lai zaudētu svaru un uzturētu sevi formā – nekas nemainīsies, ja zāles apmeklējumu atlīdzināsiet ar Hesburger apmeklējumu.

eatcleantraindirty_large

Tādejādi ne tikai izdzēsīsiet zaudētās kalorijas, bet arī piesārņosiet ķermeni, padarot treniņus vēl grūtākus. Tāpēc skriešana un sportošana vispār ir dzīvesveids, nevis kaut kas ko darīt pašreizējajā dzīvesveidā. No viena neglābjami izriet otrs. Ja trenējies, tad ar laiku sāc uzlabot savu ēdienkarti, un ja ēd veselīgāk, tad arī treniņi aizies kā pa diedziņu. Gali pievilksies klāt, un 3 – 6 mēnešu laikā vari būt cits cilvēks.

a7b99c98d14705a89f531bd6c4e93af6
* Mūzika ir labs rīks, kā iedvesmoties un kontrolēt ātrumu. Man jau izveidojusies vesela mape ar dziesmām soļu ritmā, kuras likt lietā, kad citādi nav iespējams tikt uz priekšu. Absolūtais favorīts ir Imagine Dragons – Radioactive, kas četru sekunžu laikā var noskaņot uz treniņu. Šeit ir drusku pavecāks saraksts ar top100 dziesmu balsojumu, un šeit pagājušās vasaras top32 balsojums.
*Ja kādā brīdī viss sakrājies līdz kaklam un galīgi nav vēlēšanās doties ārā skriet, kādu reizi arī var izlaist, no tā pasaule neapstāsies. Kā jau teicu, tas ir dialogs ar sevi. Labāk atpūsties un emocionāli uzlādēties, nekā radīt nepatīkamas asociācijas ar treniņiem. Pameklēt googlē „funny running shirts” un „e-cards i love to run” kā arī ieiešana šajā lapā vienmēr spējusi man uzlabot omu.

Ja galīgi gribas sajusties episki, jāaplūko šis video.   Pielietot sevišķas sapurināšanas vajadzībai.
* Mana svētā trīsvienība – sporta apģērbu internetveikals Sportsdirect, kur bieži norisinās akcijas un izpārdošanas. Sporta aplikācija Endomondo, kas uztur sacensību garu gan ar sevi, gan citiem. Runner’s World twitterkonts, kas publicē visu saistībā ar sacīkstēm, uzturu, vingrinājumiem utt.

LĒMUMS

Katra paša ziņā ir izvēle, kā par sevi rūpēties un kādu sporta veidu izvēlēties. Atcerēsimies, ka ir daudzi, kas gribētu būt aktīvi, bet nespēj, kā arī invalīdi, kas jau dara vairāk nekā veseli cilvēki. Visas dienas saplūdīs kopā un aizslīdēs nebūtībā, ja kārtējo reizi nosliegsies par labu ierastajai atpūtai dīvānā pie TV. Ceru, ka vēl kāds sajutīsies iedvesmots tā vietā doties skrējienā, kas sakārto domas un nomierina emocijas, vēl arī uzlabojot fizisko formu. Kas var būt vēl labāks!

Mūžīgais Jaunais gads

„Ja vien varētu dzirdēt lūztam jaungada solījumus, tie būtu skaļāki par gadumijas raķetēm.” Tāda doma man ienāca prātā, soļot mājup cauri pilsētas pilnajām ielām nu jau 2014.gada 1.janvāra naktī. Visur valda pacilātība,iedvesma un pozitīvisms… Kur gan tas paliek?

Atliek beigties brīvdienām un pienākt pirmajai darba dienai, lai ikdienas rutīna ņemtu virsroku un viss atgrieztos ierastajās sliedēs. Gadumijas maģija izplēn un aizslīd pagātnē, apņemšanās saraksti aizmirsti gulst atvilktnēs. Ir 31.janvāris. Cik apņemšanās ir izpildītas vismaz pirmā soļa līmenī? Nolēmu padalīties ar ierosinājumiem, kā nezaudēt sparu visa gada garumā.

Arī es smeļos enerģiju no Jaunā gada, taču jau pēdējos trijos vairs nemānu sevi ar tukšām pļāpām, ka viss mainīsies. Jā, katrs nākamais laika posms sniedz svaigas iespējas, bet nekas nemainīsies, ja tikai uz tām priecīgi skatīsimies un nerīkosimies.

Viena no manām mīļākajām lietām ir lasīt sekojošā gada horoskopus. Esmu pērtiķa gadā dzimis skorpions, un mums šis gads solās būt varen’ labs. Kāpēc gan negūt pozitīvus iespaidus un interesi, vai tie piepildīsies? Noslēdzot gadu ir interesanti salīdzināt astrologu prognozes ar dzīves izpildījumu.

Pašiedvesma ir svarīgākais, kas cilvēkam ir nepieciešams, tāpēc motivācijas saraksti ir ļoti vēlami. Esmu pārņēmusi noteiktu formātu ar ceremonisku pieskaņu, kuru, šķiet, ievēroju vidusskolas psiholoģijas grāmatā. Katru dienu sākot ar 26.decembri līdz 25.janvārim ir jāuzraksta kāds nākamā gada mērķis uz papīra strēmeles, kuras līmē vienu aiz otras garā virtenē. Katru dienu visa šī virtene ir jāpārlasa, līdz pienāk 26.janvāris un to sadedzina, pelnus izkaisot vējā. Tad mērķi piepildoties. Es ticu daudzām lietām, varbūt nedaudz arī šai, taču viens ir skaidrs – 30 dienas sevi koncentrējot uz mērķi, tas iegulsies zemapziņā un izredzes uz sasniegumiem strauji pieaug.

Šoreiz pievienoju arī brīnumsvecītes, jo "the spark"  šobrīd man ir svarīga tēma.

Šoreiz pievienoju arī brīnumsvecītes, jo “the spark” šobrīd man ir svarīga tēma.

Jo augstāk tiek celta latiņa, jo augstāki ir sasniegumi. Pat ja nav īstenots viss pilnībā, augstāka mērķa rezultāti vienalga pārsniegs zemāka mērķa. Taču lai neapjuktu lielas apņemšanās priekšā, labāk to sadalīt mazākos soļos ar skaidriem definējumiem. Kas ir populārā jaungada apņemšanās? Protams, notievēt/zaudēt lieko svaru.

Tātad: apņemšanās – 1 .zaudēt svaru.
Soļu sadalījums – 1.1 apmeklēt sporta zāli, 1.2 uzsākt veselīgu ēšanu, 1.3 vairāk laika veltīt fiziskām aktivitātēm/aktīvai atpūtai.

Soļu iekšējais sadalījums –
1.1.1 Izmantot akciju un janvārī nopirkt mēneša abonamentu. 1.1.2 Izstrādāt grafiku, kas iet pamīšus ar darba maiņām.
1.2.1 Pārstāt dzert saldās limonādes, un tās nomainīt ar ūdeni, kam pievienoti augļi. 1.2.2 Izlasīt uz izmēģināt padomus no grāmatas par svaigēšanu, dažādojot maltītes.

1.3.1 Izkāpt divas tramvaja pieturas pirms vajadzīgās ielas, un noiet tās ar kājām. 1.3.2. Vismaz reizi divās nedēļās doties uz slidotavu (un pie reizes atsvaidzināt savas iemaņas!) 1.3.3 Siltajā sezonā doties izbraucienos ar riteni.
Doma ir skaidra – galvenais izvairīties no aptuvenības, kas var diezgan drīz panākt,ka šo punktu ignorējat.

Kāpēc valda uzskats, ka svaigs sākums tikai skaitās ar jaunu gadu? Jaungads nav vienīgais laika atskaites punkts. Saulgrieži un pusgads ir labs veids, kā kontrolēt savu progresu. 4 reizes gadā, ik pa 3 mēnešiem var atskatīties un apdomāt, cik daudz ir paveikts, apzināties, ka laiks nepielūdzami iet uz priekšu. 20.martā iestāsies pavasaris,laiks mobilizēties un piecirst piešus, 21.jūnijā ir lielie vasaras saulgrieži un pusceļa atzīme. Tad pienāks rudens 23.septembrī ar skaudru apziņu, ka atrodamies jau otrā pusē, un visbeidzot pēdējais brīdinājums par gada izskaņu, 22.decembrī ar ziemas sākumu. Papildiniet mērķus ar datuma „check in”, kad tam jābūt kādā noteiktā stadijā. Un pat ja tas neatbilst prognozēm – degunu augšā, un smelieties iedvesmu no kārtējā mazā sākuma.

Nav pat vajadzīgs kāds noteikts datums, vai vēl trakāk – pirmdiena,lai atgrieztu sevi uz sliedēm. Dienu ritējums ir pilns ar zibšņiem un laba garastāvokļa uzplaiksnījumiem, kad šķiet –jā, man izdosies, šis noteikti ir mans gads. Atrodiet savus iedvesmas komplektus! Kopš pirmoreiz noklausījos šo dziesmu, tā vienmēr liekt man savākties un doties tālāk. Mūzika ir neatsverams vadmotīvs iedvesmai un mērķiem.

Šis varbūt neattiecas uz apņemšanos, bet vairāk uz gada noslēgumu, kad var nākties skatīties acīs skaudrajai realitātei, ka varbūt daudzas apņemšanās tomēr nav izdevušās. Visa gada garumā pierakstiet uz lapiņām labās lietas, kas ar jums notikušas, un glabājiet tās kādā kārbiņā. Vecgada vakarā tās izberiet un izlasiet – tik jaukas un brīnišķīgas lietas ir notikušas par spīti visam! Varbūt ne plānotas, un tieši ar to skaistas. Jūs varat nesasniegt savas apņemšanās, bet piedzīvot labākās 365 dienas kādas līdz šim bijušas!

Un visbeidzot – lejiet laimes Vecgada vakarā. Pēc tam izveidojušos figūriņu var nolikt kādā redzamā vietā, lai tā vienmēr atgādinātu par to pulsējošo aizrautību un cerību kādu jūtam, kad pulkstenis sit pusnakti un mūsu priekšā izklājas jauns gads, kuru tikai mums pašiem izveidot tādu, kādu to vēlamies.

2014.gadam izlēju pūķi, kas ir cerību piepildījuma simbols.

2014.gadam izlēju pūķi, kas ir cerību piepildījuma simbols.

Lai jums visiem radošs un iedvesmojošs gads! Pēc austrumu horoskopa tas sākās tikai vakar, tādēļ lecam seglos uguns zirgam, kas mūs var aiznest visur, kur vien to vadīsim!

Skrienot ar vilcenēm

Beidzot arī līdz mums nonākusi grāmata, kuru visapkārt pasaulei apspriež visās sabiedrības aprindās jau kopš tās iznākšanas pirms aptuveni divdesmit gadiem. Klarisas Pinkolas Estesas darbs „Sievietes, kuras skrien ar vilkiem” ir kā kauciens, kas sadrebina sievietes būtību līdz pašiem dziļumiem un liek atmosties no transa, kurā pašas sevi esam ieaijājušas, ilgstoši ignorējot savvaļīgo iedabu un savas būtības veselīgās izpausmes.

Dr. Estesa meistarīgi izmanto savas zināšanas psiholoģijā kā arī seno teiksmu vākšanā un stāstīšanā, lai aizvestu savas lasītājas atpakaļ pie saknēm un soli pa solim atgrieztu uz dvēsles takas. Modernajā pasaulē sievišķā instinktīvā iedaba tiek vajāta, dzenāta un nomākta. Katras pašas rokās ir lēmums, vai atjaunot saikni ar Pirmatnējo Sievieti un beidzot atņirgt zobus, parādot, ka mīļuma laiki ir pagājuši un beidzot sāksi pienācīgi rūpēties par savu garu.

Autore ir izdalījusi piecpadsmit nodaļas, kurās analizējot pasakas un tajās ietvertos arhetipus, norāda uz izplatītākajām kļūdām, kuras pieļauj sievietes. Cik gan daudzas jūtas nomāktas, emocionāli iztukšotas, apmulsušas, vienaldzīgas, nedrošas? Cik daudzām pietrūkst dzīvīguma vai iedvesmas; cik daudzas jūtas iesprostotas, nederīgas, iežņaugtas spīlēs, šaubu pilnas vai kā nonākušas strupceļā? Tās visas ir norādes, ka attiecības ar savvaļīgo iedabu ir traumētas, taču mūsdienu sabiedrībā tiek norakstītas kā normālas parādības un teju sievietes rakstura iezīmes, ko var apārstēt ar kādu tableti un turpināt kultivēt tādu pašu dzīvesveidu kā līdz šim.

Taču tas nebūt nav risinājums. Vienīgais veids kā atkal justies spēcīgai, vērtīgai, pulsējoša prieka pilnai un apmierinātai, ir dzīvot saskaņā ar saviem cikliem. Lai līdz tam nonāktu, vispirms jāapzinās savu nelaimju cēloņi. Dr. Estesa ar divdesmit vienas pasakas palīdzību norāda uz šiem cēloņiem un kā tos uzveikt. Enkurs pie sievietes kājas var būt gan dzīvesbiedrs, kas jau sen vairs nesniedz laimi, bet drīzāk nosūc enerģiju, darbs, kurš ir netīkams, bet vajadzīgs pirms būs vairāk laika pievērsties savam sirds projektam, netīksme pret savu ķermeni un stereotipu važas, kā arī mūžīgās atrunas, ka vispirms jāparūpējas par visiem citiem, līdz varēs atlicināt kādu brītiņu sev. Diemžēl, ieceres un plāni arvien tiek atlikti dažādu apstākļu dēļ, sieviete pati izžūst un vairs nav spējīga ne tikai iecerētajam sirds projektam, bet arī ikdienas darbiem.

Šī grāmata uz mani atstāja dziļu iespaidu, jo viss, ko iekšēju nojautu, nu tapa pateikts vārdos. Ir patīkami apzināties, ka instinkti vienmēr veduši uz pareizo pusi un nav norakstāmi uz kādu dumpības lēkmi. Sievietēm ir visas tiesības sacelties, jo pārāk liela daļa lietu, ko sludina ikdienas dzīve, ietver viņu apspiešanu, pārveidošanu, pielāgošanu, mainīšanu. Ar laiku šī ideoloģija mūsos iespiežas tik tālu, ka samierināmies un uztveram to kā normālu lietu, bet savas domas – kā ko greizu un atvairāmu. Būris, kurā atrodamies šķiet kā drošs patvērums. „Sieviete pati to neapjaušot, cenšas saliekties un ielocīties rāmī, kas nav viņējais.” Šādu paradumu esmu ievērojusi daudzās meitenēs un sievietēs. Tādos brīžos gribas šīm apmātajām personām iecirst veselīgu pliķi, lai uzlabotu asinsriti. Nav nekā traģiskāka kā izniekot savus talantus, dzīvojot dzīvi, kādu no tevis sagaida citi. Sievietes var uzbūvēt skaistu ārējo korpusu un turpināt iet cauri gadiem, taču iekšēji dilt arvien plānākas un plānākas.

Dr.Estesa pierāda savu stāstnieces talantu un ir savijusi šo darbu izteiksmīgā valodā, kas trāpa uz īstajām dvēseles stīgām. Daudzi citāti būtu pelnījuši izrakstīšanu un glabāšanu sev tuvumā, lai uzturētu svaigu prātu un apņemšanos. Sekojošais ir viens no maniem mīļākajiem. „Ja jūs darītu pāri saviem bērniem, drīz vien pie jūsu durvīm klauvētu bāriņtiesas pārstāvji. Ja jūs ļauni izturētos pret saviem mājdzīvniekiem, par to satrauktos dzīvnieku tiesību aizstāvji. Taču šajā pasaulē nav nevienas Radošuma patruļas vai Dvēseles policijas, kas iejauktos, ja jūs pastāvīgi mērdētu badā savu dvēseli.”

No tiesas iesaku izlasīt šo grāmatu visiem. Sievietes tajā atradīs spēku un ceļu atpakaļ pie savas patības, bet vīrieši varēs gūt priekšstatu, kas ir svarīgs viņu mīļotajām. „Sievietes, kuras skrien ar vilkiem” nav pāris nakšu lasāmviela – drīzāk pāris nedēļu vai mēneša. Šādai grāmatai vajag iet cauri lēnām, apdomājot, mācoties, un atkal un atkal, un atkal atgriežoties, tādejādi ieminot taku uz savu atjaunoto esību.

CLOUD ATLAS – darbs, kas savas eksistences laikā jāpiedzīvo katram.

cloud2 - Copy

„Mākoņu atlants” ir pirmais gadījums, par kuru nevaru izlemt – pirmo labāk skatīties filmu, vai izlasīt grāmatu. Abi ir meistardarbi, kas atšķiras, bet papildina viens otru.

2012.gada oktobra beigās kinoteātros nonāca Deivida Mičela romāna ekranizējums, kas mani uzreiz piesaistīja ar savu „teaser trailer”. Holivuda pēdējos gados nomācošā pārsvarā ražo sev tipiskos tukšos grāvējgabalus, uz kuru fona „Atlants” ļoti izceļas. Šis noteikti nav gadījums, kad var aiziet pasēdēt mīkstos krēslos un skatoties krāsainas bildītes, stūķēt aiz vaigiem popkornu. Vai arī grāmatas gadījumā – ēst šokolādi un lasīt cauri pa diagonāli.

„Mākoņu atlantu’ veido seši stāsti no dažādiem laikmetiem. 1850.gadā Ādams Jūings raksta dienasgrāmatu sava jūrasbrauciena laikā no Jaunzēlandes uz mājām Kalifornijā. 1931.gadā komponists Roberts Frobišers uziet šo žurnālu. Nākamais lēciens notiek uz divdesmitā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, kad Luīze Reja nonāk saskarē ar Frobišera vēstuļu saraksti. Savukārt, mūsdienu Anglijā izdevējs Timotijs Kavendišs saņem Luīzes Rejas romāna manuskriptu. Ja līdz šim, grāmata vēl bija balstīta uz vēsturiski apstiprināmiem faktiem, šeit „Atlants” pievēršas nākotnes manupilācijām. Piektais dzīvesstāsts norisinās nākotnes Korejā, kas ir kļuvusi par supervalsti cilvēces tehnoloģiju pēdējos gados pirms iznīcības; tur klonētā ātrās ēdināšanas restorāna darbiniece Sonmi ir redzējusi senseno kinofilmu, kas balstīta uz Timotija Kavendiša piedzīvojumiem. Ja pirmie pieci stāsti pusē aprāvās, lai pieslēgtos nākamajam, grāmatas viduspunkts ir sestais stāsts par Havaju salām nākotnes dzelzs laikmetā. Pēc Sagrāves un civilizācijas norieta, tā ir viena no retajām vietām, kur vēl mitinās cilvēki. Kazu gans Zakerijs un viņa tauta uzskata, ka Sonmi ir dieviete un to pielūdz.

Sākotnēji var šķist, ka grāmata sastāv no sešām daļām, kas ir sadalītas un atkal saliktas kopā. Nebūt ne. Pēc kulminācijas sestajā stāstā, laika līnija sāk iet atpakaļgaitā un pabeidz iepriekš aprautos gabalus. Tur arī atklājas, ka viss ir saistīts lielākā mērā, nekā domāts.

„Mākoņu atlants” nav tikai jokaini sarakstīta grāmata ar dīvaināku struktūru. Visa noskaņa ievelk sevī, un liek domāt, domāt, domāt, aiz sevis atstājot neaprakstāmu sajūtu, kas liek dzīvot un cīnīties par savu nākotni. Tas ir vēstījums par brīvību, uzticību, identitāti, manipulācijām, indivīdu pret vairākuma nomācošo masu, cilvēces neremdināmo alkatību, pat par dvēseļu pārdzimšanu atkal un atkal. Ir daudzi citāti, kurus pēc izlasīšanas, vēlos sarakstīt uz sienām.

• Our lives are not our own. From womb to tomb, we are bound to others. Past and present. And by each crime and every kindness, we birth our future.

• Power, time, gravity, love. The forces that really kick ass are all invisible.

• All revolutions are the sheerest fantasy until they happen; then they become historical inevitabilities.

• Unlimited power in the hands of limited people always leads to cruelty.

• „And only as you gasp your dying breath shall you understand, your life amounted to no more than one drop in a limitless ocean! Yet what is any ocean but a multitude of drops?”

• It’s a small world. It keeps recrossing itself.

• “… my dreams are the single unpredictable factor in my zoned days and nights. Nobody allots them, or censors them. Dreams are all I have ever truly owned.”

• Belief, like fear or love, is a force to be understood as we understand the theory of relativity and principals of uncertainty. Phenomena that determine the course of our lives Yesterday, my life was headed in one direction. Today, it is headed in another. Yesterday, I believe I would never have done what I did today. These forces that often remake time and space, that can shape and alter who we imagine ourselves to be, begin long before we are born and continue after we perish. Our lives and our choices, like quantum trajectories, are understood moment to moment.

• “…now I’m a spent firework; but at least I’ve been a firework.”

• Wе сrоѕѕ аnd rе-сrоѕѕ оur оld trасkѕ lіkе fіgurе ѕkаtеrѕ.

Kad ir pieveikta grāmata, noteikti būtu jānoskatās filma (vai arī otrādi). Atšķirībā no romāna, „Mākoņu atlanta” ekranizētā versija ir vēl sadrumstalotāka. Stāsts veiksmīgi un galvu reibinošā ātrumā traucas pa visām dzīvēm un to saskares punktiem, liekot skatītājiem ne mirkli neatslābināt uzmanību, lai uztvertu visu informāciju, kas gala beigās izveido visskaistāko kolāžu. Filmā ir arī daudzas lielākas vai mazākas atšķirības varoņu dzīvēs un darbībās, kas padarītas piemērotākas ekrāna variantam – un pārsteidzošā kārtā es to šoreiz spēju pieņemt. Visu vēl papildina brīnišķīgais skaņu celiņš, kuru nespēju beigt klausīties un kas lieliski iederējās grāmatas lasīšanas laikā.

Vienozīmīgi – „Mākoņu atlants” iedvesmo kā vēl nekas, ar ko esmu saskārusies. Meklējiet grāmatu angļu valodā vai arī Zvaigznes ABC 2008.gadā izdoto tulkojumu, skatieties filmu un izbaudiet cilvēcības spožuma un posta esenci!