Mišela Peivere – Uguns sala

300x0_ugunssala_978-9934-0-5312-2

Šķiet, ka tikai nupat iznāca “Dievi un karotāji”, kad jau seko turpinājums! Hīlasa un Pirras piedzīvojumi ir vēl svaigā atmiņā, tāpēc uzreiz varam mesties iekšā jaunos notikumos. Jāatgādina gan, ka zīmīte 11+ uz vāka nav uzlikta velti, jo šie piedzīvojumi ir skarbāki nekā vairumā bērniem domātajās grāmatās. Tā gan arī ir daļa no sērijas pirmatnīgā skaistuma.

Pagājušajā vasarā Vārnas uzsāka ārpusnieku vajāšanu, un, lai arī karotāji ir nedaudz pierimuši, mērķis nav aizmirsts. Hīlass jau mēnešiem ir ceļā atpakaļ uz mājām, lai turpinātu dzīt pēdas pazudušajai māsai, taču viena kļūme noved pie puikas sagūstīšanas un nosūtīšanas verdzībā uz Talakrejas raktuvēm. Tur neviens vēl nezin, ka viņš ir pareģotais ārpusnieks, kurš nesīs Koronosa dzimtas sagrāvi, taču tas draud mainīties, jo bronzas ieguves sala pieder pašam valdniekam Kreonam. Hīlass teju ar atvieglojumu dodas dziļi zaļā akmens ieguves raktuvēs, jo līdzko kāds viņu atpazīs, viņa liktenis būs izlemts.

Tikmēr Pirra tāpat ir cietusi neveiksmi un ir atkal nogādāta mājās, kur viņas māte virspriesteriene Jasasara nav atkāpusies no domas meitu izprecināt. Pirra savukārt ir apņēmības pilna aizbēgt pirms viņai tiek atņemta griba un brīvība uz visu atlikušo mūžu. Viņas iepriekšējais nozīmētais precinieks un Hīlasa draugs Telamons, arī nespēj rast mieru, kad par viņa dzimtu atklājas arvien jaunas briesmu lietas. Zēns vēl aizvien jūtas vainīgs par Hīlasa nāvi un ir divējādās emocijās par piederību Vārnām. Visu varoņu ceļi no jauna krustojas Talakrejā, kur tiek sastapts vēl kāds paziņa no pagājušās vasaras kā arī lauvu bērns, kas kļūst par tādu pašu palīgu un dievietes sūtītu zīmi, kā Spuru ļaužu delfīns. Drīz vien izrādās, ka visu atkal apvienošanās nav nejauša un cīņa par Koronosa dunci sākas ar jaunu sparu.

Peiveres grāmatas allaž kalpo kā portāls uz pavisam citu ēru un zemi. Radītās ainas un izjūtas ir tik dzīvas, ka paceļot acis no lasāmā, ir pārsteigums redzēt aiz loga mūsdienu pilsētu. Arī šoreiz autore lieliski ataino ne tikai bērnu skatpunktu uz pasauli, bet arī spēj ticami rakstīt no lauvu viedokļa. Šī pirmatnējā dabas un cilvēka kopdarbība, kombinējumā ar maģijas iezīmēm ir sērijas pazīme un veiksmes atslēga. „Dievu un karotāju” grāmatas noteikti var lasīt arī pusaudži un pieaugušie, un tas pat būtu ieteicams.

Kas no pirmā acu uzmetiena varētu likties kā piedzīvojumu stāsts par bērniem un lauvu, un ļaunajiem pieaugušajiem, sevī tomēr ietver lielākas tēmas. Brīvā griba, pienākums pret ģimeni, nodevība,varaskāre, maksa par melnās maģijas izmantošanu, maksa par nodarīto ļaunumu… Šī sērija joprojām tikai uzņem apgriezienus, un nespēju vien beigt sajūsmā dīdīties. Grāmatas vienmēr ir bijušas labākais veids kā jau no mazotnes bērnos ielikt vērtību pamatus un palīdzēt saprast pasauli. „Uguns sala” apvieno izklaidējošu lasāmvielu ar zinību paplašināšanu par savvaļu un neuzbāzīgu ētikas kursu, kuru novērtēs visa ģimene.

Mišela Peivere – Dievi un Karotāji

300x0_dievi.un.kar

Ir tādi autori, kas iekaro lasītāju sirdis jau ar pirmo grāmatu un visas turpmākās daļas un sērijas automātiski nonāk piecu zvaigžņu must-read kaudzītē. Tieši tāda autore ir Mišela Peivere, kas pie mums līdz šim bija pazīstama ar Tumšo Senatnes Stāstu sēriju (Vilkabrālis, Garagājējs utt.).

MPaver
Šoruden tiek uzsākta nākamās sērijas- „Dievi un karotāji”- publicēšana latviešu valodā, ar tāda paša nosaukuma pirmo grāmatu. Peivere meistarīgi aizved lasītāju uz bronzas laikmeta Vidusjūras piekrasti, kur divpadsmitgadīgais kazu gans Hīlass cīnās par savu dzīvību. Melnā tērpti karotāji ir uzbrukuši viņa apmetnei, atstājot aiz sevis postu un iznīcību. Ievainots, apjucis un vajāts, zēns tikai vēlas sameklēt savu mazo māsu Izu, taču notikumi viņu ierauj daudz lielākā spēlē. Hīlasa draugs Telamons palīdz, cik viņa spēkos, bet drīz vien Hīlass atrod sevi tālāk no mājām, nekā viņš jebkad ir bijis. Tur viņa ceļi krustojas ar virspriesterienes meitu Pirru, kurai ir savi iemesli bēgt, kā arī netipisku sabiedroto – delfīnu. Trīs personības, mītiskā Dievietes sala un karotāji Vārnas, kas turpina dzīties pakaļ Hīlasam, izveido elpu aizraujoši piedzīvojumu, kas pārcels uz citu realitāti un neatlaidīs līdz pēdējam vākam.

Šķiet, ka vispirms ir jāiznīcina pieņēmums, ka šī ir bērnu grāmata un domāta tikai bērniem. Jā, varoņi ir divpadsmit gadus veci, taču auditorijai robežu nav. Kvalitatīvi veidotas bērnu grāmatas var lasīt arī pieaugušie, un šajā gadījumā es to pat par tādu nenosauktu. Jau pēc dažām pirmajām lapām manas acis drusku iepletās, jo daži grafiskie apraksti vairāk asociējās ar nesen lasītā Stīvena Kinga darbiem, nevis pamatskolas sortimentu. Darbība nenorit mūsdienās, tas ir pavisam cits, brutālāks, laikmets, kur bērniem nav laika būt bērniem. Izdzīvo stiprākais un tas, kurš ir pielāgojies. Cilvēks un daba, daba pret cilvēku… Tas ir pirmatnīgums, kas iekļauts grāmatas lappusēs. Beigu beigās „Dievi un karotāji” ir smagāka un nopietnāka lasāmviela nekā young adult pēdējā laika slinkais piedāvājums ar mīlas trijstūriem, tukšu filozofēšanu un acu krāsas/žokļa līnijas/ķermeņa aprakstiem, kuru vidū sastellēta apšaubāma pasaules glābšana. Te adrenalīns, spriedze un likmes ir īstākas par īstām.

Es pat nevaru atrast nekādus mīnusus šim darbam, tādēļ uzskaitīšu ievērojamākos plusus.

  • Darbība ir aprakstīta no četriem skatpunktiem, kas perfekti papildina tēla raksturojumus un padara tos daudzdimensionālus.
  • Pirra ir ļoti spēcīgs un lieliski uzrakstīts sievietes tēls.
  • Autore ir zināma ir ar to, ka ceļo pa neskaitāmām valstīm, sīki izpētot visus vēstures faktus, kā arī pati izmēģina pēdu dzīšanu, ādas ģērēšanu un citas aprakstīto periodu prasmes, lai sasniegtu maksimālu autentiskumu.
  • Galvenais varonis Hīlass ir sarežģīts varonis, kas ne vienmēr rīkojas pareizi vai ir pats patīkamākais cilvēks, ar ko noturēt sarunu.
  • Romāna sižets ir spēcīgs, un atklājumi noslēgumā var izraisīt skaļus pārsteiguma izsaucienus.
  • Grāmata liek iemīlēt dabu un savādākam acīm paraudzīties uz dzīvniekiem un vidi.

„Dievi un karotāji” ir romānu cikla pirmā grāmata ar jau trīs izdotiem turpinājumiem oriģinālvalodā. Ja manis atrastā informācija no goodreads lietotājiem ir pareiza, tad nākamgad vēl ir gaidāma piektā un noslēdzošā sērijas daļa. Notikumi ir tikai sākušies un neapšaubāmi vienīgi uzņems apgriezienus un pieaugs apjomā. Šīs 289 lapaspuses bija spēcīgs ievads un spēles galda uzstādīšana. Nešaubos, ka, tāpat kā pārlasot visu Vilkabrāļa sēriju, arī šī atstāts kultūršoku, ka tomēr atrodamies modernajā laikmetā un liks pastiprināt pastaigu daudzumu pa mežu.
Ja Mišelai Peiverei ir izdevies jūs aizraut un vēlaties piedzīvot vēl kaut ko no cilvēces pirmsākumiem, tad iesaku arī Džīnas M. Ouelas „Zemes bērnu” sēriju (Alu lāča klans, Zirgu ieleja, Mamutu mednieki).