Zvaigzne CAFE

20160917_172713

Septembra priekšpēdējā sestdienā blogeri savācās kopā uz kādu netipiskāku uzdevumu. Esam pieraduši pļāpāt par grāmatām, taču šoreiz mūs plašāk iepazīstināja ar, manuprāt, otru labāko lietu – kafiju. Kr.Valdemāra ielā 6 nesen ir atvērusies „Zvaigzne CAFE”, kas šīs lietas perfekti apvieno. Ja sākotnēji domāju, ka uzsvars vairāk būs uz kafejnīcu pašu, tad prezentācijas beigās man bija atvērušās acis uz pavisam citu garšas pasauli.

Mājīgi šaurais iestādījums ir iekārtojies tieši pretējās durvīs “Zvaigzne ABC”” veikalam, kur iepriekš bija kancelejas preču nodaļa. Tā teikt, kad grāmata rokā, var iet nosvinēt pie kafijas. Idejas īpašnieks un īstenotājs Kristaps Kilbloks mūsu diezgan plašo blogeru pulciņu saņēma smaidīgs un atsaucīgs, un pēc īsa ievada par viņa paša pievēršanos kafijas pasaulei, nodeva tālāk ekspertes Agnijas rokā, kura mūs izvadīja nozares noslēpumos, sākot ar kafijas audzēšanu līdz pat tās sagatavošanai pirms pasniegšanas.

Es sevi uzskatīju par kafijas entuziastu, bet entuziasms vairāk izpaudās tās intensīvā dzeršanā, nevis izpētē. Tāpēc bagātīgā informācija par jomas aizkulisēm tiešām bija patīkams un iedvesmojošs pārsteigums. Kā izrādās, tikai 10% no pasaulē audzētās kafijas apjoma, sastāda specialty coffee, kura tiek īpaši rūpīgi novākta un apstrādāta. Salīdzinājumam, mūsu ikdienas brendi ir paviršuma kalngals, kura galaproduktā nonāk visādi brīnumi, kurus kaut cik vienmērīgi nograuzdē un tad safasē. Tad nu varējām ķerties pie dažādu apgabalu specialty coffee degustēšanas, uz kuru tad arī koncentrējas “Zvaigzne CAFE”.

20160917_173914

Patiesību sakot, atšķirība ir fenomenāla. Visizplatītākās ir kafijas grupas no Kenijas, Gvatemalas un Etiopijas, taču izvēle un nianses ir ļoti plašas. Katra nāk ar savādāku rūgtuma, skābuma vai maiguma pakāpi. Pirmajā brīdī tā šķietami garšo kā jau kafija, taču ja pēc aptuveni 10 nomēģinātiem specialty coffee veidiem, nākamo iedzer, tā teikt, parasto merildu vai jākobsu, seja saviebjas patiesās šausmās un gribas to tikpat ātri izspļaut. Iepriekš tik ierastā dzira nu garšo pēc kaut kā sadeguši rūgta un gumijota. Piekritīšu Agnijas epitetam, ka tā garša visvairāk asociējas ar „kartinga trasi”. Katrā ziņā ne ar ko tādu, ko gribētos dzert.

Varbūt uzreiz nav iespējams izšķirt visu garšu buķeti, taču kvalitātes zvani trako uz nebēdu. Nu ir atklāta jauna pasaule, un atpakaļceļa vairs nav – garšas kārpiņu dumpis par to gādās. Kafija vairs nav tikai tās dzeršana, lai paliktu pie samaņas: žvāks krūzē iekšā, šļurkts ūdeni virsū, un brīkš pa rīkli lejā. Esam izglītoti, ka kafiju vislabāk pagatavot uzreiz pēc pupiņu samalšanas, lai visas bagātīgās vielas vēl nav paspējušas izgarot, ka to vislabāk pārliet ar ūdeni, kas ir dažus grādus zem vārīšanās temperatūras, un atstāt to ievilkties uz 4 minūtēm. Tad tā žigli jānospiež un jādzer, jo arī dziestot mainās garša.

Tā var likties lieka piņķerēšanās, taču ikdienā pāriet uz pārdomātāku „kafijošanu” nav nemaz tik dramatiski grūti. Savas kafijas dzirnaviņas, iegriešanās pēc pupiņām vai to pasūtīšana un „french press” nospiedne to visu atrisina. Ieguvums sākās jau ar kofeīna proporcionālo daudzumu. Ja no „kartingu trases merildiem” man Visums sāka džinkstēt acu priekšā pēc aptuveni 5-6 krūzītēm dienā, tad tikai no degustācijas karotēm, kas kopā varētu savākt kādu malku, man ieslēdzās pamatīgs disko stāvoklis gan prātam, gan ķermenim, kas nogāja tikai pēc vairākām stundām.  Mans minējums ir, ka tikai ar vienu krūzīti dienā, es varētu izpildīt savu ceturkšņa darbu normu jau nedēļas laikā.

Bet kamēr vēl iepazīstam jaunos kafijas apvāršņus, to visērtāk var izdarīt “Zvaigzne CAFE”, kas kalpos gluži kā vārteja uz daudz krāšņāku un gardāku kafijas pasauli. Tā uzreiz kļuva par manu nr.1 apmeklējamo vietu katru reizi, kad būšu Rīgā. Atmosfēra tur ir lieliska, tā kā parunāties par kafijas izvēlēm ar darbiniekiem var arī ikdienā, vai arī vienkārši ļauties viņu zinošajai un gādīgajai rokai, kas sagādās kādu patīkamu pārsteigumu garšas kārpiņām.

– Nakts Putni-

Ja šo lasa valsts iestādes, tad visi turpmākie notikumi ir izdomāti. Jebkāda līdzība ar reālām personām, dzīvām vai mirušām, ir tikai sakritība!

Pavisam nejauši un liktenīgi uzskrēju Neatkarīgo Tukuma Ziņu tweetam par jaunu pasākumu Tukumā – riteņbraucienu Nakts Putni. Iepriekš manītās informācijas druskas sakrīt pa vietām – naktīs pasākuši vazāties lieli riteņbraucēji bari bez izteiktiem apgaismes elementiem, un, šķiet, ka redzēju 17.augusta pitstopu pie Statoil. Pirmā doma – The Ride. Man tur jābūt.

Pulcēšanās 22.augusta vakarā notika ap deviņiem. Pa pilsētu pastiprināti siro riteņbraucēji. Paliekot arvien tumšākam, pieaug arī sajūtu spriegojums – tūlīt kaut kas notiks. Vadītāju bars izdala numuriņus, lai aptuveni noteiktu dalībnieku skaitu. [ Ideāli būtu nostādīt visus ierindā; arī bilde episka] Šķiet, ka visu pasākumu nobildē arī NTZ korespondente. Esam vismaz 110. Vēl vieglā mašīna un četri rolleri, kas palīdz virzīt plūsmu.

20150822_211954 20150822_213931
Drusku pirms desmitiem. Atskan bļāviens „Visi aiz auģika!” Sākam kustību, jāiemācās funkcionēt barā. Laižam cauri centram un lejā pa stacijas kalnu. Rolleri ik pa laikam piestāj krustojumos un nopauzē mašīnas, ja kāds sadomājis braukt tik vēlu. [Vispār Tukumam ap vienpadsmitiem vakarā var iziet cauri un satikt labi, ja piecas mašīnas, tā kā tie retie var pagaidīt un papriecāties par jauniešiem, kas kaut ko dara nevis „tikai sēž pie tiem datoriem” ] Pienotavas kalnā motorizētie biedri sāk palīdzēt vilkt augšā čomus, un kopējais noskaņojums ir fantastisks. Pēc pitstopa benzīntankā, seko tumšais posms caur jauntukuma mikrorajona ieliņu uz Durbes pils pusi. Daudziem ir gaismas, lukturi, mirgojoši objekti un vestes, tā kā viss ir ok, ja vēl trāpa kādā starmetī no rollera.

.
Maršruta viena no labākajām vietām – laist lejup pa Durbes pils nokalni bez bremzēm. Tumsā skan sajūsmas auri un emociju izrādīšana ar necenzētu vārdu birumu, ko pavada smiekli. Turpmāk ceļš aizved uz Durbes estrādi un atpakaļ uz centru [arghhh, nākamais kalns augšup pa Vejmāra/Statoil pusi. Bet dabūjam vēl vienu vieglo mašīnu, kas atkal izpalīdz ar vilkšanu.] Loks cauri mikrorajonam, kas savienojas ar ozoliņiem, kur noturam kārtējo atpūtas brīdi. Jup, ūdens ir vajadzīgs, bet dzeramie līdzi praktiski nav nevienam. Nu jā, pēc kara visi gudri.

.
Atgriežoties centrā sveicinām pašvaldības policistu ekipāžu un kā jau godīgi pilsoņi, kas nebrauc pa visu ielu, iegriežam pa kreisi vienā joslā un skaisti izstiepjot kreiso roku. Atā, policisti! Šķiet, viņi mums drusku paseko lejup pa Talsu ielu, bet krūmos jāmūk nav, varam mīties uz Lauktehniku. Vēl viens awesome nolaidiens pa Pauzera ielu un lejup pa Lielo ielu. Kāds noliek uz acīm, vēl kādam pārsprāgst riepa, viss ir normas robežās, ļaudis.


Dažbrīd riteņu straume uzdod tempu un spiež uz priekšu mūsu mašīnas, naktī visiem enerģija. Tā drusku izsīkst, kad saskaramies ar Kurzemes ielas reljefu, bet varam atkal paņemt pauzi pie vecās Elvi ēkas. Un oho – ir pusnakts! Kaut kur pazuda stunda. Sataisām vēl bildes; daži paspēj tikt uz jumta labākiem rakursiem.

[ Skats kā pret melni zvaigžņotajām debesīm parādās seši stāvi…

colbertdancing emma-stone-excited giphy

It’s canon in my book now, deal with it]

Ceļš ved vēlreiz pāri lielajam krustam un uz Statoil uzpildīties. Nu jau ir pāri pusnaktij. Tauta pamazām sāk dalīties, bet kad tiek atrasta galvenā grupa aiz citas ēkas, vēl aizmiņamies līdz Brīvības laukumam. Turienes afterparty stāsti jūsu ziņā, ar māsu laižam pa mājām, vecākiem cilvēkiem pietiek jau. Bet vajag vēl!! Ja neskaita dažu flirtēšanas paņēmienus, kas visbiežāk noved pie ekstrēmām situācijām aizmugurē braucošajiem, un BMX sienāžiem, kas lēkā cauri spraugām, pēc kādas stundas, jau darbojāmies kaut cik saskaņoti, kas vēl vairāk uzsit kopības un „varam valdīt pār pasauli” sajūtu.

.
Kā izskatās, Nakts Putni organizējas diezgan sistemātiski un nedēļas laikā varam sagaidīt turpinājumu. Woohoo! Noteikti iesaku arī citiem Latvijas aktīvajiem aizsākt šādu lietu!

22.augusts, divarpus stundas, 22 km
https://www.endomondo.com/routes/587318012

Vilka masterlist par skriešanu

Lasot Skriešana&Maratons pieķēru sevi uzskaitām savu līdzšinējo pieredzi skriešanā kā arī uzkrāto informāciju, kas beigu beigās izvērsās pārāk gara, lai pievienotu to grāmatas recenzijai. Tad nu te padalīšos ar saviem iespaidiem un atziņām, kas saistās ar šo sportu,vai pareizāk sakot – dzīvesveidu.
SĀKUMS.

Katram ir vajadzīgs kāds pēdējais klikšķis, kas liek savilkt šņores un laisties pirmajā mērķtiecīgajā skrējienā. Dereks Heils bija mans klikšķis. Jā, izdomāts tēls no tīņu fantastikas seriāla Teen Wolf. Ir 2012.gada augusts un skatos pirmās sezonas sērijas, kad pēkšņi viena atstāj dziļāku ietekmi nekā jebkad būtu domājusi. Notiek konfrontācija, neliels cīniņš, un Dereks laižas skrējienā, lai aizbēgtu.

tumblr_m7xs5iQUbY1rydwh8o1_250 tumblr_m7xs5iQUbY1rydwh8o2_250 tumblr_m7xs5iQUbY1rydwh8o3_250 tumblr_m7xs5iQUbY1rydwh8o4_250

Vide, ātrums, rudens mežs, vieglums… Man to vajadzēja. Jau tonakt līdz ar tumsu samakšķerēju kopā kādu nebūt piemērotāku apģērbu un devos skrējienā, kas bija aiz manas iniciatīvas un ar vēlmi labi pavadīt laiku. Vēl visu nedēļu nespēju vien sagaidīt nakti, kad būs vēsāks un varēšu dabūt savas 12 minūtes kaifa.

SOLI PA SOLIM

*Vidusskolas laikos 1200m skrējiens bija bieds visiem un to dienu varēja gaidīt kā kaušanu. Maija vidus karstums un netīkamu skolasbiedru kompānija spožā saulē? Nu nē. Salīdzinoši tagad nespēju iedomāties kā var nepatikt nosprintot drusku virs kilometra. Ir jāatrod savs piemērotais elements. Aukstums un nakts, rīta spirgtums, saulaina diena, vai varbūt vakara izkustēšanās – kādā brīdī ķermenis būs visatsaucīgākais uz slodzi. Skriešanā galvenais ir ieklausīties sevī un atrast katram pašam piemērotāko.
* Neesmu izmantojusi skrejceliņu, taču šoziem droši vien nāksies, lai nesezonas mēnešos neatkristu tālu atpakaļ no sasniegtā. Pazīstot sevi, jau tagad dodu absolūtu priekšroku ceļam un brīvajai trasei nevis mīņāšanai uz vietas. Uzskatu, ka sākt treniņus labāk būtu brīvā dabā nevis sporta zālē. Ceļam ir tā priekšroka, ka vari nospraust attāluma marķierus un tad nonākt līdz turienei. Progress ir uzreiz redzams un mainīgā vide neļauj garlaikoties. Uz ceļa tu esi viens un dari to sev. Laiks paies ātrāk un pozitīvāk.
* Mērķi ir labi, bet sākumā galvenais ir sacensties ar sevi. Progresa salīdzināšana ar citiem visticamāk beigsies ar motivācijas kritumu nevis iedvesmošanos. Apsveic sevi ar paša pārspēšanu, nevis sūksties par būšanu citiem aiz muguras. Katru dienu tu esi soli tuvāk nekā vakar. Pienāks brīdis, ka tas aplis, ko skrien tagad, būs tikai tava iesildīšanās. Varu apliecināt, ka tajā brīdī sajūta ir absolūti fantastiska.
* Tuvojas sacīkšu sezona un beidzot pie mums ir sastopamas trases visām gaumēm. Pilsētas maratoni, taku skrējieni, ultramaratoni un pat nakts skrējiens. Neatkarīgā Rīta Avīze nesen visu jauki apkopoja.
Kaut man sirdij daudz tuvāks būtu „Zilonis tumsā”, savu karjeru sākšu ar Stirnu buka posmu Abavas senlejā. excited
* Būs grūtas dienas, kad nevarēsi paskriet, un būs dienas, kad teju lidosi.Galvenais ir izturēt pirmās reizes, kad trāpās grūtie skrējieni. Man laimējies, ka kādreiz vienkārši palieku nikna un pabeidzu aiz spīts. Sevis pārvarēšana nostiprina pašapziņu, un kad nākamreiz kaut kas liksies neiespējams, varēs atcerēties – „bet ja es pabeidzu to maršrutu, es varēšu izturēt arī šo.” Ar prātu vienmēr paspēsi padoties piecas reizes, iekams muskuļi tiešām piebalsos, ka nu ir sasniegta robeža.

1558f45aad41ad37c9a8ac50c0d66b43
* Mistiskais runner’s high nemaz nav tik mistisks, bet gan drīzāk zinātnisks. Un nudien – kad padomāju, sapratu, ka visi labie skrējieni ir bijuši pēc tam, kad sākumā iekļāvu palielāku reljefu un sagādāju sev piepūli. Pēkšņi gandrīz-dūrējs-sānos ir gaidāma lieta, jo drīz ķermenis salabos sāpes un vēl piešaus klāt papildus labumu.

*Šīgada sezonā noformulēju vēl vienu lietu. Nepukoties, ja treniņa sākumā nevedas labi, ir jāļauj nostabilizēties gaitai. Pēc piecpadsmit minūtēm un/vai diviem kilometriem, ķermenis beidzot būs kārtīgi pieslēdzies un samierināsies ar faktu, ka tagad jāstrādā. Iesākumā var izskriet par ātru vai haotiskā formā, bet pēc kāda laika iestrādājas ritms. Galvenais ir neatmest līdz tam ar roku, ka „eh, šovakar nekas nesanāks”.
* Kāju muskuļu sāpes ir labākas nekā „smagas iekšas”. Gan jau arī tam ir kāds zinātnisks formulējums, ko vēl neesmu uzgājusi. Iemesli varētu būt nepareiza pārtika pirms treniņa un zems enerģijas līmenis, kas noved pie sajūtas,ka rumpis ir smags un nepakļāvīgs. Savukārt, ja ir laba vispārējā pašsajūta, tad pat smeldzošas kājas neapturēs no kvalitatīva skrējiena. Esmu sākusi nopietnāk vaktēt uzturu, lai izskaustu šo nejēdzību.
* Ēdiens ir tik svarīgs, lai nesabotētu savus treniņu centienus. Tie, kas sāk skriet, lai zaudētu svaru un uzturētu sevi formā – nekas nemainīsies, ja zāles apmeklējumu atlīdzināsiet ar Hesburger apmeklējumu.

eatcleantraindirty_large

Tādejādi ne tikai izdzēsīsiet zaudētās kalorijas, bet arī piesārņosiet ķermeni, padarot treniņus vēl grūtākus. Tāpēc skriešana un sportošana vispār ir dzīvesveids, nevis kaut kas ko darīt pašreizējajā dzīvesveidā. No viena neglābjami izriet otrs. Ja trenējies, tad ar laiku sāc uzlabot savu ēdienkarti, un ja ēd veselīgāk, tad arī treniņi aizies kā pa diedziņu. Gali pievilksies klāt, un 3 – 6 mēnešu laikā vari būt cits cilvēks.

a7b99c98d14705a89f531bd6c4e93af6
* Mūzika ir labs rīks, kā iedvesmoties un kontrolēt ātrumu. Man jau izveidojusies vesela mape ar dziesmām soļu ritmā, kuras likt lietā, kad citādi nav iespējams tikt uz priekšu. Absolūtais favorīts ir Imagine Dragons – Radioactive, kas četru sekunžu laikā var noskaņot uz treniņu. Šeit ir drusku pavecāks saraksts ar top100 dziesmu balsojumu, un šeit pagājušās vasaras top32 balsojums.
*Ja kādā brīdī viss sakrājies līdz kaklam un galīgi nav vēlēšanās doties ārā skriet, kādu reizi arī var izlaist, no tā pasaule neapstāsies. Kā jau teicu, tas ir dialogs ar sevi. Labāk atpūsties un emocionāli uzlādēties, nekā radīt nepatīkamas asociācijas ar treniņiem. Pameklēt googlē „funny running shirts” un „e-cards i love to run” kā arī ieiešana šajā lapā vienmēr spējusi man uzlabot omu.

Ja galīgi gribas sajusties episki, jāaplūko šis video.   Pielietot sevišķas sapurināšanas vajadzībai.
* Mana svētā trīsvienība – sporta apģērbu internetveikals Sportsdirect, kur bieži norisinās akcijas un izpārdošanas. Sporta aplikācija Endomondo, kas uztur sacensību garu gan ar sevi, gan citiem. Runner’s World twitterkonts, kas publicē visu saistībā ar sacīkstēm, uzturu, vingrinājumiem utt.

LĒMUMS

Katra paša ziņā ir izvēle, kā par sevi rūpēties un kādu sporta veidu izvēlēties. Atcerēsimies, ka ir daudzi, kas gribētu būt aktīvi, bet nespēj, kā arī invalīdi, kas jau dara vairāk nekā veseli cilvēki. Visas dienas saplūdīs kopā un aizslīdēs nebūtībā, ja kārtējo reizi nosliegsies par labu ierastajai atpūtai dīvānā pie TV. Ceru, ka vēl kāds sajutīsies iedvesmots tā vietā doties skrējienā, kas sakārto domas un nomierina emocijas, vēl arī uzlabojot fizisko formu. Kas var būt vēl labāks!

Parādi savu grāmatplauktu!

Kā sākusies kā ne, klāt ir nākošā akcija. Kuram gan no grāmatnieku ļaudīm nav paticis pētīt citu grāmatplauktus! Patiesībā, tā varētu būt mana pirmā darbība ieejot jaunā telpā – grāmatas ir? Un ja ir, tad pie tā plaukta nostāvēšu kādas 20 minūtes un vēl ieslīgšu žanru apcerēs un jautājumos. Virtuālā vide ir tieši kā radīta, lai paķīķerētu citiem grāmatu krājumos. Ierosinu padalīties ar savu grāmatplauktu/glabātuvju foto un maziem aprakstiem, un tad nodot stafeti 3 citiem cilvēkiem!

20150316_103330-1

20150316_113109

20150316_113116

20150316_113126

Mans nupat iegūtais Jāņa Valka darinājums piepildījās tīri precīzi. Zinu daudzas grāmatas, kas vēl vajadzīgas kolekcijai, tādēļ ilgi ar šo plauktu droši vien neiztikšu. Visticamāk šo atstāšu 10/10 izlasei un nākamo būs jātaisa tā līdz griestiem.
F&F pārsvars ir acīmredzams, arī latviešu fantasti sāk aizņemt smuku stūrīti. Pamatlīmenis pieder bērnības klasikai, un vēl viens stūrītis – darbiem par Baltiju un Latvijas kultūru. Tad jau redzēsim kā mana bibliotēka izskatīsies pēc 5 vai 10 gadiem, bet pagaidām mans Young Adult vecums vēl nav pāri.
Nominēšu Asmodeusu, Mēnessmeitēnu un pašu rakstu vācēju Valku, lai gan gribētos redzēt arī Daiņa pieminetos lauku mājas krājumus.

Mūžīgais Jaunais gads

„Ja vien varētu dzirdēt lūztam jaungada solījumus, tie būtu skaļāki par gadumijas raķetēm.” Tāda doma man ienāca prātā, soļot mājup cauri pilsētas pilnajām ielām nu jau 2014.gada 1.janvāra naktī. Visur valda pacilātība,iedvesma un pozitīvisms… Kur gan tas paliek?

Atliek beigties brīvdienām un pienākt pirmajai darba dienai, lai ikdienas rutīna ņemtu virsroku un viss atgrieztos ierastajās sliedēs. Gadumijas maģija izplēn un aizslīd pagātnē, apņemšanās saraksti aizmirsti gulst atvilktnēs. Ir 31.janvāris. Cik apņemšanās ir izpildītas vismaz pirmā soļa līmenī? Nolēmu padalīties ar ierosinājumiem, kā nezaudēt sparu visa gada garumā.

Arī es smeļos enerģiju no Jaunā gada, taču jau pēdējos trijos vairs nemānu sevi ar tukšām pļāpām, ka viss mainīsies. Jā, katrs nākamais laika posms sniedz svaigas iespējas, bet nekas nemainīsies, ja tikai uz tām priecīgi skatīsimies un nerīkosimies.

Viena no manām mīļākajām lietām ir lasīt sekojošā gada horoskopus. Esmu pērtiķa gadā dzimis skorpions, un mums šis gads solās būt varen’ labs. Kāpēc gan negūt pozitīvus iespaidus un interesi, vai tie piepildīsies? Noslēdzot gadu ir interesanti salīdzināt astrologu prognozes ar dzīves izpildījumu.

Pašiedvesma ir svarīgākais, kas cilvēkam ir nepieciešams, tāpēc motivācijas saraksti ir ļoti vēlami. Esmu pārņēmusi noteiktu formātu ar ceremonisku pieskaņu, kuru, šķiet, ievēroju vidusskolas psiholoģijas grāmatā. Katru dienu sākot ar 26.decembri līdz 25.janvārim ir jāuzraksta kāds nākamā gada mērķis uz papīra strēmeles, kuras līmē vienu aiz otras garā virtenē. Katru dienu visa šī virtene ir jāpārlasa, līdz pienāk 26.janvāris un to sadedzina, pelnus izkaisot vējā. Tad mērķi piepildoties. Es ticu daudzām lietām, varbūt nedaudz arī šai, taču viens ir skaidrs – 30 dienas sevi koncentrējot uz mērķi, tas iegulsies zemapziņā un izredzes uz sasniegumiem strauji pieaug.

Šoreiz pievienoju arī brīnumsvecītes, jo "the spark"  šobrīd man ir svarīga tēma.

Šoreiz pievienoju arī brīnumsvecītes, jo “the spark” šobrīd man ir svarīga tēma.

Jo augstāk tiek celta latiņa, jo augstāki ir sasniegumi. Pat ja nav īstenots viss pilnībā, augstāka mērķa rezultāti vienalga pārsniegs zemāka mērķa. Taču lai neapjuktu lielas apņemšanās priekšā, labāk to sadalīt mazākos soļos ar skaidriem definējumiem. Kas ir populārā jaungada apņemšanās? Protams, notievēt/zaudēt lieko svaru.

Tātad: apņemšanās – 1 .zaudēt svaru.
Soļu sadalījums – 1.1 apmeklēt sporta zāli, 1.2 uzsākt veselīgu ēšanu, 1.3 vairāk laika veltīt fiziskām aktivitātēm/aktīvai atpūtai.

Soļu iekšējais sadalījums –
1.1.1 Izmantot akciju un janvārī nopirkt mēneša abonamentu. 1.1.2 Izstrādāt grafiku, kas iet pamīšus ar darba maiņām.
1.2.1 Pārstāt dzert saldās limonādes, un tās nomainīt ar ūdeni, kam pievienoti augļi. 1.2.2 Izlasīt uz izmēģināt padomus no grāmatas par svaigēšanu, dažādojot maltītes.

1.3.1 Izkāpt divas tramvaja pieturas pirms vajadzīgās ielas, un noiet tās ar kājām. 1.3.2. Vismaz reizi divās nedēļās doties uz slidotavu (un pie reizes atsvaidzināt savas iemaņas!) 1.3.3 Siltajā sezonā doties izbraucienos ar riteni.
Doma ir skaidra – galvenais izvairīties no aptuvenības, kas var diezgan drīz panākt,ka šo punktu ignorējat.

Kāpēc valda uzskats, ka svaigs sākums tikai skaitās ar jaunu gadu? Jaungads nav vienīgais laika atskaites punkts. Saulgrieži un pusgads ir labs veids, kā kontrolēt savu progresu. 4 reizes gadā, ik pa 3 mēnešiem var atskatīties un apdomāt, cik daudz ir paveikts, apzināties, ka laiks nepielūdzami iet uz priekšu. 20.martā iestāsies pavasaris,laiks mobilizēties un piecirst piešus, 21.jūnijā ir lielie vasaras saulgrieži un pusceļa atzīme. Tad pienāks rudens 23.septembrī ar skaudru apziņu, ka atrodamies jau otrā pusē, un visbeidzot pēdējais brīdinājums par gada izskaņu, 22.decembrī ar ziemas sākumu. Papildiniet mērķus ar datuma „check in”, kad tam jābūt kādā noteiktā stadijā. Un pat ja tas neatbilst prognozēm – degunu augšā, un smelieties iedvesmu no kārtējā mazā sākuma.

Nav pat vajadzīgs kāds noteikts datums, vai vēl trakāk – pirmdiena,lai atgrieztu sevi uz sliedēm. Dienu ritējums ir pilns ar zibšņiem un laba garastāvokļa uzplaiksnījumiem, kad šķiet –jā, man izdosies, šis noteikti ir mans gads. Atrodiet savus iedvesmas komplektus! Kopš pirmoreiz noklausījos šo dziesmu, tā vienmēr liekt man savākties un doties tālāk. Mūzika ir neatsverams vadmotīvs iedvesmai un mērķiem.

Šis varbūt neattiecas uz apņemšanos, bet vairāk uz gada noslēgumu, kad var nākties skatīties acīs skaudrajai realitātei, ka varbūt daudzas apņemšanās tomēr nav izdevušās. Visa gada garumā pierakstiet uz lapiņām labās lietas, kas ar jums notikušas, un glabājiet tās kādā kārbiņā. Vecgada vakarā tās izberiet un izlasiet – tik jaukas un brīnišķīgas lietas ir notikušas par spīti visam! Varbūt ne plānotas, un tieši ar to skaistas. Jūs varat nesasniegt savas apņemšanās, bet piedzīvot labākās 365 dienas kādas līdz šim bijušas!

Un visbeidzot – lejiet laimes Vecgada vakarā. Pēc tam izveidojušos figūriņu var nolikt kādā redzamā vietā, lai tā vienmēr atgādinātu par to pulsējošo aizrautību un cerību kādu jūtam, kad pulkstenis sit pusnakti un mūsu priekšā izklājas jauns gads, kuru tikai mums pašiem izveidot tādu, kādu to vēlamies.

2014.gadam izlēju pūķi, kas ir cerību piepildījuma simbols.

2014.gadam izlēju pūķi, kas ir cerību piepildījuma simbols.

Lai jums visiem radošs un iedvesmojošs gads! Pēc austrumu horoskopa tas sākās tikai vakar, tādēļ lecam seglos uguns zirgam, kas mūs var aiznest visur, kur vien to vadīsim!