Pusgada kopsavilkums 2017

2017plan

Šoreiz par pusgadu tāda kodolīga atskaite ciparos, jo turos pie nodoma veidot ikmēneša atskatus. Sākotnēji gribēju atrādīt vismaz pusgada izcilniekus, bet es līdz šim brīdim esmu izlasījusi 99 grāmatas un sasodīti daudz no viņām ir 10/10, tā kā labāk mēģināšu uztaisīt kādu nebūt kompaktāku top list pašās gada beigās 😀 Nu, vismaz top10 no katra žanra? WHY ARE BOOKS SO GOOD.

Bet tātad par tieši sešos mēnešos paveikto, salīdzinot ar manu 2017. gada lasāmplānu

* pilnībā izlasītas 97 grāmatas, 65 no tām bija sarakstā

* divas pārcēlu lasīt uz kādu vēlāku laiku, jo tagad nav intereses

* divas lasīšu nākamgad

* divas paši izdevēji pārcēla publicēšanu uz nākamo gadu

* piecas sērijas izdomāju, ka neturpināšu

*11 triloģijām izlasīju vai iesāku lasīt tikai pirmo daļu un pārējās atmetu

* neizlasīju līdz galam arī 6 solo grāmatas

 

Tātad kopumā no saraksta izsvītrojas jau 93 lietas. Pēc aptuveniem mērījumiem manos goodreads plauktos, izskatās,ka palikušas vēl aptuveni 100, kurām iziet cauri. Uzveikt to sarakstu izskatās pat ļoti ticami!

2017pusgads

Marta grāmatas 2017

SF_books

Šoreiz martā izlasīju…. 23 grāmatas. Tā nosacīti, jo daudzas trāpījās īsas, vai arī dzejas krājumi. Pa vidu klasikas pārlasīšanai trāpīju arī uz ļoti kaitinošiem gabaliem vai visa gada favorītiem, tā kā par dažādību nevarēju sūdzēties.

1

Lev Grossman „The Magician’s Land”

Pēc „Burvju karaļa” izlasīšanas man paslīdēja roka, kāja un vēl arī pusotra acs, un es turpināju lasīt triloģijas noslēgumu oriģinālvalodā, nespējot sagaidīt nākamo gadu.  Tas bija tik…!!! Oi, ir vērts paciesties līdz latviskajam tulkojumam, kuru noteikti lasīšu vēlreiz.

K.S. Lūiss – “Nārnijas hronikas” [1-7]

Pēc „Burvju” triloģijas izlasīšanas man bija tādas grāmattārpa pohas, ka neko citu nespēju uzsākt lasīt. Atlika vien ķerties pie tā Nārnijas maratona, kuru jau biju paredzējusi.
Mjā, bērnības atmiņas noteikti šai sērijai glaimo, un es sabojāju veselu kaudzi ar iespaidiem. 😀 Kristietība lien ārā no visiem galiem, kur vajag un nevajag, kā arī autora dzīves laika uzskati. Protams, Nārnija ir ikona, bet pilna ar problemātiskām, un bieži vien vienkārši kaitinošām lietām. Vēlreiz paldies Levam Grosmanam par daudz superīgāku versiju, izmantojot Nārnijas pieturpunktus.

Līdz ar to man ļoti iepatikās citāts no Seanan McGuire „Every Heart A Doorway” , kuru lasīju nedaudz vēlāk.

„What about, like, Narnia? ” asked Christopher. „Those kids went through all sorts of doors, and they always wound up back with the big talking lion.”

“That’s because Narnia was a Christian allegory pretending to be a fantasy series, you asshole,” said one of the other boys. “C.S. Lewis never went through any doors. He didn’t know how it worked. He wanted to tell a story, and he’d probably heard about kids like us, and he made shit up. That’s what all those authors did. They made shit up, and people made them famous. We tell the truth, and our parents throw us into this glorified loony bin.”

 Alesadro Bariko – “Misters Gvins” & “Zīds”

Zvaigzne ABC pagājušā gada nogalē izdeva divus Alesandro Bariko darbus, kurus tad arī ieraudzīju bibliotēkā un paķēru. „Misters Gvins” bija tiešs trāpījums, un vienkārši WOW. Varbūt labāk iepatiksies rakstītājiem un māksliniekiem, kuri ir paši domājuši par mākslas dziļāko esību un izpausmes veidiem, tāpat kā misters Gvins, kurš vairs negribēja rakstīt romānus, bet gluži vai salauza realitāti, sākot rakstīt cilvēku portretus. Izteiksmīga noskaņu grāmata, kura ilgi nelaiž vaļā.

Kā izrādījās, kad ieskatījos vecos pierakstos, „Zīdu” es jau biju lasījusi, taču atcerējos, labi ja vāciņu. Jā, un tad procesā tapa skaidrs, kāpēc.  Uzrakstīts jau skaisti – tikai bezjēgā. Jāvērtē katram pašam, bet man ar šo kontakta nebija. It kā tāda pati plūstoša un liriska uzbūve kā „Misteram Gvinam”, bet manās acīs rezultāti ļoti pretēji.  Neliels zīdtārpiņa tirgotāja dzīves apraksts ar mazu tvistiņu beigās.

 11

Inga Pizāne „Tu neesi sniegs”
Kā jau allaž saku, no manis nekāds dzejas vērtētājs neiznāks, tāpēc palieku pie vulgārā „patika” vai „nepatika”. Un šis man patika ļoti.  Grāmatiņa maza, bet ietekme liela.

Amie Kaufman and Jay Kristoff „Illuminae”  & „Gemina”
Pēc Grosmana triloģijas mana literārā latiņa bija mega augsta, tāpēc bija jāķeras pie jau pārbaudītām vērtībām. „Illuminae” joprojām ir man 2015.gada hits, kuram beidzot izlasīju turpinājumu. Šīs ir grāmatas, kuras obligāti jālasa papīra formātā dēļ unikālā vizuālā stila dokumentu apkopojumos – teksts bieži vien stiepjas pāri abām lapām.

„Gemina” bija pilnīga bomba, pēc kuras arī vajadzēja ilgi atgūties. Man sirds sāp, ka daudzas jauniešu grāmatas ir populāras, bet šo triloģiju bieži vien atstāj maliņā, ja vien kāds vispār ir par to dzirdējis.

Biju cerējusi lasīt trešo un noslēdzošo daļu oktobrī, kad tā iznāks, taču izlaišanas datumu pēkšņi pārbīdīja uz nākamā gada martu. Nu ko, vismaz ir zināms nosaukums – „Obsidio”. [Un tas nozīmē , ka nākamgad nekaunīgi atkal varēšu pārlasīt “Gemina”, lai atsvaidzinātu emocijas. ]

Marie Lu „ The Young Elites”
Beidzot pieķēros arī šai triloģijai, un vispār bija vērts, lai arī cik dažādas emocijas mani dažbrīd nepiemeklētu.

Vēl vairāk dzeja! Ripi Kaur „Milk and Honey” joprojām ir mega populāra, kā arī iemetu aci Nayyirah Waheed krājumā „Salt.” Par abiem kopā raksts šeit.

19

Frederic S. Durbin „A Green and Ancient Light”. Smukais vāciņš mani šoreiz piemānīja. Ar šo grāmatu krietni pamocījos, lai pabeigtu.

20

Seanan McGuire „Every Heart a Doorway”
Cik „Green and Ancient Light” bija vilšanās, tik šī bija fantastiska un pāri jebkurām manām cerībām. Gada top3!

23

Veronica Rossi „Riders”
Smuko vāciņu parāde turpinās.  „Riders” ir tāds kārtīgs mačo gabals, bet ļoti izklaidējošs. Sasodīts, man tā patika! Kas vēl labāk – maija vidū iznāks otrā daļa.

 

24

Moira Fowley-Doyle „The Accident Season”
Vēl viena grāmata, pie kuras skaļā balsī lamāties. Ideja tik super un noskaņu uzburšana arī, bet dažas kaitinošas lietas man to pamatīgi pabojāja, tā kā to teju pusceļā atmetu. Joprojām gan šo iesaku Helovīna laika lasāmajam.

 

25.jpg

Rachel Hawkins „Hex Hall”

Mēnesis noslēdzās ar diezgan cheesy pusaudžu grāmatu no 2010.gada. Viegla izklaide, bet turpināt triloģiju nav vērts 😀

Marts nudien bija bagātīgs mēnesis, un diez vai vairs atkārtojams. Ap šo laiku es arī sapratu, ka būs jāpaceļ goodreads gada challenge uz lielāku skaitu grāmatu, jo jau tagad tuvojos pusei…

kdNZ7

Februāra grāmatas 2017

19054037._SY540_

Gada īsākajā mēnesī šoreiz paspēju tikt galā ar 13 grāmatām. Turpinājās mans „The Shadowhunter Chronicles” maratons, vai drīzāk tas būtu jāsauc par sprintu, jo nudien paspēju pārlasīt visu garo sāgu 30 dienu laikā, ar Leva Grosmana astīti beigās.

Šoreiz Cassandra Clare triloģijas lasīju pareizā secībā, kas bieži nozīmēja tās jaukt pamīšus. Pa grupām tas izskatās apmēram šādi.

* Cassandra Clare „Clockwork Prince” & „Clockwork Princess”. Otrā un trešā daļa no „The Infernal Devices” triloģijas, par kuru mirkļa iedvesmā uztaisīju atsevišķu rakstu.

 

* Ceturtā līdz sestā daļa Cassandra Clare „The Mortal Instruments” sērijā. „City of Fallen Angels”  &  „City of Lost Souls” &  „City of Heavenly Fire”.

 

 

*„Shadowhunters” sāgas companion books:

 

Cassandra Clare, Sarah Rees Brennan, Maureen Johnson „The Bane Chronicles”

11 stāsti par visu mīļāko warlock ar Cassandra Jean lieliskām ilustrācijām. Timeline ziņā iesniedzas Magnusa jaunībā, līdz pakāpeniski nonāk līdz jau zināmiem notikumiem un dažos pēdējos stāstos piedāvā savu skatpunktu “The Mortal Instruments” divām pēdējām grāmatām.

Cassandra Clare, Sarah Rees Brennan, Maureen Johnson, Robin Wasserman “Tales from the Shadowhunter Academy”

Pēc notikumiem “City of Heavenly Fire”, šis bija lielisks veids, kā savienot notikumus ar nākošajām triloģjām sāgā. Grāmata ir 10 stāstu apkopojums, kurā šoreiz galvenais varonis ir Simon Lewis. Te uzrodas arī citi zināmi tēli un katrā stāstā iekombinē atskatu uz vēl kādu notikumu. Rezultātā timeline pabīdas uz priekšu par diviem gadiem, bet mums ir arī jauna informācija par “The Infernal Devices”  varoņiem, kā arī ieskats Circle sākotnē.

Cassandra Clare, Joshua Lewis „The Shadowhunter’s Codex”.

Nudien izcila esence ar labāko, kas ir tajās grāmatās, papildināta ar zīmējumiem un smieklīgām “piezīmēm” no Clary, Simon & Jace. Kodekss ir kā apmācības grāmata topošajiem shadowhunters, kura apskata ēnu mednieku sabiedrību un tās varas struktūras, visas būtņu sugas, dēmonu klasifikāciju, iepazīstina ar ieročiem un pašu  Jonathan Shadowhunter leģendu.
Visa informācija tiek nostādīta pa plauktiņiem, ir atsauces gan uz TMI oriģinālo triloģiju, gan foreshadow uz turpmākajām daļām. Timeline ziņā šis notiek 4.grāmatas sākumā un piemin tēlu, kas tur tiek iepazīstināts. Tāpat ir vēl nelielas norādes uz The Infernal Devices trešo daļu.

 Cassandra Clare „An Illustrated History of Notable Shadowhunters and Denizens of Downworld

Sastāv no satriecošām Cassandra Jean ilustrācijām par visiem galvenajiem sāgas varoņiem, un nelielu info daļu blakus lapaspusē. Lielisks gardums sērijas faniem.

tda1

Cassandra Clare „Lady Midnight”. Joprojām Shadowhunters pasaule un „The Dark Artifices” triloģijas aizsākums, kurš bija negaidīti labs.

Kad mans sprints bija beidzies, vēl atlika brīdis trīs citām grāmatām.

12.jpg

 Ronalds Briedis – Zāles pret nemirstību

Es ar dzeju pārsvarā esmu uz “jūs”, un redzu tikpat bieži, kā savas dzimtas attālākos radiniekus. Rezultātā lasu šo un to, un visu, uzturot tīri subjektīvu viedokli. Šim sējumam mans viedoklis nebija pārāk labvēlīgs. Es nezinu, kas tur notika un kāda no tā bija jēga.
Cilvēkiem patīk piesieties modernajai dzejai, sak, tas nenozīmē tikai pēc katra vārda nospiest enter. Mjā, atšķirībā no dažas labas modernās dzejas, te trūka jēgas tam visam, štrunts par visu uzbūvi.
Protams, dzeja dažbrīd bija izaicinoša, šokējoša utt, utj, bet šis man tikai atstāja iespaidu, ka par kaut ko izliekas, grib uzbūvēt šo izaicinošo fasādi.
Lai piedod man autors, bet man šis nudien nebūs. Katram jāvērtē pašam, bet man no visa krājuma patika tieši trīs gabali, un vēl par trijiem bija attālāka atzinība.

Levs Grosmans vienas grāmatas laikā kļuva par vienu no maniem mīļķajiem autoriem. Par godu “Burvju karaļa” izdošanai latviski, pārlasīju arī pašus Burvjus“.

Lai arī novirzījos no gada plāna ar to neparedzēto sprintu jau lasītā sērijā, vismaz goodreads challenge cipars no tā necieš. Vismaz tagad Shadowhunters uz labu laiku ir izdabūti no manas sistēmas, un varu pievērsties paredzētajām lietām.

 

Janvāra grāmatas 2017

0702469cee30794097330aa73eb19950

Jāpaliek pie savas jaungada apņemšanās rakstīt katra mēneša grāmatu kopsavilkumus, tāpēc ar tādu „nelielu” novēlošanos, jūsu priekšā mans janvārī izlasītais bariņš.  18 grāmatas šķiet daudz, taču man bija atvaļinājums, tāpēc, tā teikt, norāvos no ķēdes. Kā 1.janvārī deviņos no rīta pamodos, tā arī sāku savu lasīšanas gadu. Pa vidu ir arī komiksa tipa grāmatas un jau pārlasīti darbi, tāpēc viss gāja uz priekšu ļoti raiti.

1

Shaun Ellis – The Man Who Lives with Wolves

Diezgan pasena dāvana, kurai beidzot pieķēros pirms biju izveidojusi savu gada TBR plānu. Nudien interesanta autobiogrāfija, par vīru, kuru vilku bars pieņēma savā vidū. Vienmēr biju dzirdējusi tikai par Shaun Ellis vēlākajām dienām, kad viņš jau bija sarakstījis vairākas grāmatas un vadīja pats savus izpētes projektus, tāpēc bija interesanti beidzot uzzināt pilno stāstu, kā viņš līdz tam nonāca.

2

 Sarah J. Maas – Throne of Glass

Sāku savu gada plānu ar vienu no tumblr sajūsmas gabaliem. Sajūsmā es noteikti nebiju. Vēl viens piemērs, ka daudz smuku bildīšu blogos vēl nenozīmē tiešām labu sēriju. Vismaz atbrīvojās vieta lasāmsarakstā, jo nākamās 5 daļas noteikti nelasīšu.

Sūzana Kolinsa – „Bada spēles” triloģija

Klasika, pie kuras bija paredzēts atgriezties, kopš 2016.gada beigās izskatījās, ka ASV ir taisnā līnijā nosprauduši mērķi kļūt par Panemu. Man arī ļoti nepatīk filmas, tāpēc jau sen vēlreiz gribēju piedzīvot visu stāsta bagātību bez Holivudas klišejām un problemātikas. Trešās daļas fināls ir patiesa meistarklase. Katnisa nu jau ir kļuvusi YA distopiju badass vecmāmiņu, un vēl joprojām nav piedzīvojusi sev cienīgu līdzinieku triloģiju. Visi sižeta punkti ir tik veikli izvietoti un nekas nenotiek bez iemesla. Kopā ar intensīvo pacing, katru dienu izlasīju pa vienai daļai. Kad iesāk, vairs nav iespējams apstāties.

6.jpg

 Danika Stone – All the Feels

Tāds vieglais gabals tīri jautrībai no 2016.gada beigām. Fanu kultūra pārņem arī grāmatas, un šis ir kā veltījums fandom spēkam un ietekmei.

7

Zoraida Cordova – Labyrinth Lost

Viens no 2016.gada fantasy debitantiem. Latīņamerikas kultūras versija par fantasy.

8

Ieva Melgalve – Mēness teātris

Patīkams pārsteigums no pašmāju autoriem. Ievas stāsti man vienmēr ir patikuši, bet ar “Mirušie nepiedod” kaut kā nebija pa ceļam, tāpēc šo gabalu sāku ļoti piesardzīgi. Protams, pirmās 50.lpp neko nevar saprast, bet tad pēkšņi saprotams ir viss un neatliek nekas cits kā pabeigt visu grāmatu vienā cēlienā. Absolūti ģeniāls mindfuck.

9

Jeff Zentner – The Serpent King

Vēl viena 2016.gada debija, bet šoreiz pat pārspēja cerības. ASV dienvidi, reliģijas ietekme, vidusskolas beigšana, trīs atšķirīgi draugi, katrs ar savām rūpēm. Sākums bija diezgan bumpy ride, kamēr pieradu pie savādākās noskaņas vai stila, pat nezinu kā to nosaukt.  Lai nu kā… Tad tas drīz vien izvērtās par lielāko feels festu. Viena no grāmatām, kas izrauj sirdi, un tad sāk ar to spēlēt pingpongu pret sienu, kamēr tu tur guli asaru peļķē.  Viens no reālākajiem depresijas atainojumiem. Ja Džons Grīns veido diezgan patukšas iedvesmojošās grāmatas, tad ir šis ir real deal un būtu iesakāms visiem jauniešiem.

Sarah Andersen – Adulthod Is a Myth

Pēc „The Serpent King” vajadzēja kaut ko jautru un vieglu, ar ko „salāpīties”, tāpēc no sava gada TBR izvilku šo grāmatiņu. Smieklīgs un patiess attainojums par divdesmitgadniekiem, kuri cenšas sākt savu pieaugušā dzīvi.  Būtībā apkopojums no autores publicētajiem komiksiem twitter vietnē.

 Allie Brosh – Hyperbole and a Half

Joporjām gribēju ko jauku, tāpēc izvilku arī otru komiksu grāmatu, kura interneta vidē ir ļoti populāra.

12

Adam Silvera – History Is All You Left Me

Feels karaļa atgriešanās. Joprojām īsti neesmu atguvusies no „More Happy Than Not”, taču negribēju laist garām viņa jaunāko darbu. Bija tā vērts.

 13

Laurena Olivera – Pirms es krītu

Ieraudzīju bibliotēkas plauktā un atcerējos, ka bija paredzēts lasīt. Bija nedaudz kritiens atpakaļ stila ziņā, jo pēdējā laikā lasīta kvalitatīvi young adult gabali, tāpēc uz brīdi iestājās apjukums, līdz smadzenes pieņēma,ka tagad jādzīvo ar stilīgo ļaužu nevis misfits ikdienu.
Humors un temps bija labs, nudien grūti atrauties. Sema ir gana jauka un riebīga, lai būtu ticamas viņas pārvērtības kā arī dažbrīd dumpis pret visu. Īpašu filozofiju un svaru te nevar just, bet es jau sen vairs neesmu auditorija, tā kā droši vien vidusskolēniem šis būs tieši laikā un kaut ko apziņā papurinās.  No jauna izdzīvotā diena bija labi izplānota, tāpēc laika cilpa un lietas, kas cita ar citu savienotas pavelk uz augšu vērtējumu.

17

Maggie Stiefvater – Sinner

Divi mani mīļākie tēli no Mērsifolas triloģijas dabūja paši savu grāmatu, un es vēl neesmu beigusi svinēt.  Būtībā tas šķita kā tāds pagarš “Mūžam” nobeigums vienīgi ar Kola un Isabeles piedalīšanos. Bet Stīvotera raksta pārāk labi, un tas epilogs… Jā, bija lieliski.

Tad sākās janvāra beigas un mans walk of shame jau otro reizi. Smadzenes nolēma, ka grib pārlasīt Kassandras Klēras “The Mortal Instruments” hronikas, un es tur neko nespēju padarīt.

Nolēmu, ka labāk 30 dienas izbliezt cauri maratonu, nekā vēl 3 mēnešus par to domāt un nespēt koncentrēties uz citām grāmatām.

Es jau reiz uzrakstīju par sāgas trīs pirmajām daļām – City of Bones, City of Ashes un City of Glass.

Cassandra Clare –  Clockwork Angel

Janvārī paspēju pieveikt vēl ceturto no grāmatu no paredzētā TMI maratona. Šī ir pirmā no „The Infernal Devices” triloģijas un arī tīri laba.

Tāds nu bija mans janvāra veikums. Gada izaicinājumā nolēmu izlasīt 115 grāmatas un šāds temps pagaidām uzsita labu handikapu. Atvaļinājumi ir laba lieta.