Lī Bardugo “Vārnu sešinieks”

Pāris reizes gadā ir tie mazie svētki, kad izdevniecība „Prometejs” laiž klajā vēl kādas fantastiskas grāmatas tulkojumu latviešu valodā. Šoreiz pienākusi kārta Lī Bardugo populārajai duoloģijai un tās pirmajai daļai – „Vārnu sešinieks”.

Par „Six of Crows” grāmatmīļu sociālajos tīklos un jo sevišķi tumblr bija dzirdēts daudz. Zināju vien tik daudz, ka tā ir „heist book” un maģiskā pasaule balstīta krievu kultūras elementos. Oi, un man nemaz netīk tā cariskās Krievijas mode, kas pēdējā laikā sagrābusi jauniešu fantāzijas grāmatās, tāpēc šo lasīt sevišķi nerāvos. Tiesa, mana gaume ar „Prometeja” repertuāru ļoti saskan, tāpēc pienāca laiks beidzot šim dot iespēju un skatīt, kas tik daudzus lasītājus piesaistījis Kaza Brekera bandai.

Keterdama, mazas salu valstiņas Kerčas galvaspilsēta, ir kontrastu mītne. Skaistas ielas, pārticības stāsti un Tirgotāju padome savas saknes dzen vienā pilsētas daļā, kamēr Keterdamas izpriecu un noziedzības rajons, iesaukts par Mucu, ir ar pavisam citiem noteikumiem. Tur konkurējošas bandas cīnās par teritoriju un peļņas tiesu no lētticīgiem tūristiem un izpriecu tīkotājiem, kurus viegli apzagt uz ielām vai plānoti apkrāpt spēļu zālēs un citos iestādījumos. Kazs Brekers ir no Drazām, taču puisis ir tikai leitnants, ne vadonis. Stāsti un reputācija par Melnroci vienalga iet viņam pa priekšu un nodrošina respektu. Skarbā izturēšanās, kroplā kāja, ko viņš kompensē ar spieķi, kas labi noder piekaušanai, kā arī trakie darbi, ko viņš ir veicis, nostāda Kazu starp lielām vienībām Mucā. Vairāki Drazu locekļi, kas ir prasmīgi katrs savā veidā, ir vairāk uzticīgi viņam, nekā kopējam bosam Pēram Haskelam.

Ņemot vērā Melnroča slavu, kādā brīdī Kazs saņem traku piedāvājumu. Tā ir pasaule, kurā grišas – cilvēki ar spējām dažādos veidos kontrolēt matēriju – jau tāpat ir bīstams spēks, kuru dēļ notikuši kari starp tuvākajām kaimiņzemēm. Tagad ir veikts atklājums, kas pasauli varētu pavisam iegrūst haosā. Kazam piedāvā sava veida neiespējamo misiju – ielauzties neieņemamajā Ledus galmā un atbrīvot ķīlnieku, kurš veicot šo atklājumu ir kļuvis par pašreiz visvērtīgāko un bīstamāko personu. Protams, viņi par to saņems atlīdzību, kas komandu padarīs stāvus bagātus.

Neviens cits nebūtu gana pārdrošs, lai ko tādu uzņemtos, un galvenais – gana prasmīgs, lai to paveiktu. Kazs ir shēmotājs ar pieredzi, mērķiem, kā arī stipriem sabiedrotajiem, tāpēc drīz vien vārnu sešinieks ir ceļā uz līdz šim lielāko izaicinājumu.

Atzīšos, es sākumā nebiju stāvā sajūsmā. Tā vide ar krieviskajiem elementiem, kā biju paredzējusi, nespēj mani uzāķēt. Tas lai paliek amerikāņu lasītājiem, kuriem tā šķiet baigi šikā eksotika, nevis kaimiņmājas pagalms. Arīdzan septiņpadsmitgadīgais Kazs ar savu jauniešu bandu, kas nu tagad ņems un izdarīs neiespējamo ar plānu, kas sacepts rekordīsā laikā, lika vairāk pasmīkņāt  nevis turēt īkšķus. Tā gan atkal ir mana personiskā problēma, jo es nespēju šo grāmatu nesalīdzināt ar „The Lies of Locke Lamore”, kura, manuprāt, ir vislabāk izstrādātā un izcilākā heist book.

Kā jau teicu, iepriekšējie mīnusiņi nāca no manām personiskajām pieredzēm. „Vārnu sešinieks” lasījās ļoti ātri un spēja uzturēt interesi, lai es drīz vien nonāktu pie tā labākās daļas. Jā, stils joprojām nav ļoti labs, jo tā ātrā brāšanās cauri sižetam un dažbrīd episkie oneliners no tēliem, kuri īsti nav vēl iepazīti, drīzāk atgādināja svētdienas asa sižeta filmu. Atšķirībā no svētdienas asa sižeta filmas, te nebija tas episkais mirklis ar savākšanos kopā ikoniskiem zagļiem un meistariem, bet visi diezgan drīz jau brauca misijā un es skaitīju uz pirkstiem, cik tad viņi visi kopā sanāk un vai kādu tajā barā neaizmirstu. (Bardugo, piedod, bet rakstot heist book, skaidrs, ka kāds piesauks un to salīdzinās ar „Ocean’s Eleven” ikonisko filmu.)

Bet beidzot mēs nonākam līdz grāmatas otrajai pusei! O jā, te gan ieslēdzās spriedze un vērtējums sāka pamazām un stabili pieaugt. Galveno tēlu backstory, Kaza un viņa atriebības kāres tuvāka iepazīšana, ielaušanās uzsākšana… Protams, kādā brīdī viss sāk iet grīstē, bet cik no tā ietilpa plānā, un cik patiešām ir negaidīta problēma? Lasītājs to nezinās līdz pat pēdējam mirklim, jo Kazs visu tur slepenībā pat no saviem komandas biedriem. Daudzas atskārsmes un pārsteigumi garantēti.

Kad viss tuvojās beigām man no tiesas ieslēdzās fanošana un es beidzot sāku saprast tos fanu viļņus, kuri aptvert šo duoloģiju. Te ir jūtamas arī dažas smalkas atsauces uz  triloģiju tajā pašā pasaulē “Shadow and Bone”, bet abas lietas droši var lasīt nesaistīti. Daudzi saka, ka „Vārnu sešiniekā” tieši ir labāka un skaidrāka pasaules un apkārtējo zemju kultūras uzbūve.

Katrā ziņā šis bija straujš un interesants piedzīvojums ar intensīvām beigām, kuras liks kārot pēc turpinājuma. Tēli un to mērķi ir iezīmēti, un lasītājs nemanot ir savaņģots to tīklos. Šī grāmata nopelnīja labu vērtējumu pamazām vien, un tas savā ziņā ir pat foršāk nekā, ja darbs jau sākumā uzkrīt uz galvas spīdot zeltā un atzinībā. Rodas tāda sajūta, ka sadarbojies ar autoru un kopā izejiet visus stāsta līkločus.

Protams, tāds grāmattārps kā es, pa taisno aizslīdēja otrās daļas virzienā, lai apskatītos kā tas turpinās. Lai svēti visu jūsu dievi, tas būs episki! Varbūt nedaudz citādi, bet, manuprāt, vēl augstākā kvalitātē. Varbūt kādam labāk patiks pirmā daļa, un kādam – otrā, taču nenoliedzami „Vārnu sešinieks” ir paveicis vēl vienu neiespējamo misiju un nozadzis manu sirdi, kad biju pārliecināti, ka viņi to nespēs.

Veiksmes jūsu lasīšanas piedzīvojumā,

Ne sērotāju, ne bēru!

P.S. Pagāja apkaunojoši ilgs laiks, līdz ieraudzīja, ka vāciņā ir āķīgi iekombinēti divi attēli reizē, un tā laikam ir labākā metafora par šīs duoloģijas dabu.