Sallija Grīna “Tumšā puse”

300x0_cover

Priekškars ir kritis, Sallijas Grīnas „Tumšā Puse” nu ir izlasīta. Kopš aizvēru pēdējo vāku, ir pagājušas vairākas stundas, taču adrenalīns joprojām kūsā un nespēju vien beigt riņķot pa istabu. Pēc ieskata garšas sajušanas manas sajūtas nekļūdījās, un šis darbs tikai turpināja kļūt arvien labāks. Tas jau atkal noved pie domu dalīšanās – vai labāk būtu, ja „Tumšā Puse” būtu singulārs romāns, vai tomēr kā šajā gadījumā – triloģija, kas noved pie grāmatmīļiem tik pazīstamās agonijas, kad jāgaida turpinājumi. Kad rokas beigušas drebēt, tomēr izlemju par labu šim emociju orkānam un vairāku gadu gaidīšanas, jo ar šo lieliskumu, Sallija varētu sarakstīt kaut veselu sēriju un tad stāvēt uz postamenta, kas no tām izveidots.

Sāksim ar sākumu. Tu pamosties būrī saslēgts važās. Tu esi sagūstīts un kontrolēts, bet tev ir padomā plāns. Tev ir jāizbēg, pat ja tas nozīmē riskēt ar skābes aproces aktivizēšanu. Plāns izgāžas. Sāpes ir neizturamas. Bet tās jau ir kļuvušas par daļu no tavas dzīves un arī nākotne nesola neko labāku.

Kad realitāte pieviļ, vienmēr var kavēties atmiņās. Tieši tā mēs iepazīstam Neitanu. Viņa pasaule ir pasaule, kurā burvji dzīvo atklātībā, un visa sabiedrība dalās četrās daļās – baltasiņu burvjos, melnasiņu burvjos, jauktasiņos un tukšasiņos. Bet līdz ar Neitanu Birnu šajā pasaulē ienāk arī piektais veids – pa pusei gaišais, pa pusei tumšais burvis jeb pusasinis. Viņu jau kopš bērnības uzrauga Padome, pārbaudot vai tumšā puse negūst virsroku un nespējot izlemt, kam viņu pieskaitīt. Tumšie burvji tiek medīti un nogalināti, bet kas padara visu vēl ļaunāku – Neitana tēvs ir tumšais burvis Markuss, kas joprojām ir brīvībā un ir mērcējis rokas vairāk nekā simts burvju asinīs, dažiem no tiem atņemot īpašos talantus un pievienojot sev. Padome cer, ka Neitans var būt kaut cik noderīgs, aizvedot pie sava tēva, taču ir skaidrs, ka nogalināti tiks viņi abi.

Neitana sarežģīto stāvokli papildina fakts, ka viņam ir jāsaņem Trīs Dāvanas, tādejādi aktvizējot savas spējas, citādi viņš mirs. Septiņpadsmitā dzimšanas diena arvien tuvojas, un liktenim labpaticis sabīdīt figūras tā, ka viņš šo mantojumu var saņemt tikai no tēva.
Šī grāmata ir perfekta,autonoma pasaule, kuru nepieciešams piedzīvot katram pašam, nekādi apraksti nešķiet gana atbilstoši, bet var radīt nepareiza leņķa skatījumu uz lietām, kas jāpiedzīvo ar svaigu prātu. Tāpēc palikšu pie galvenajiem punktiem, kas „Tumšo pusi” padara par vienu no maniem favorītiem.

* Protogonists ir 16 gadīgs zēns, kurš pārmaiņas pēc arī izklausās pēc tāda. Valoda momentā piesaista un ierauj tekstā.
* Asums un realitātes brutālums tieši vajadzīgajās devās bez notušējumiem. Cīņa par izdzīvošanu nav nekāda skaistā.
* Pirmo divu daļu stils, kurā stāstījums, atmiņas un domas pārklājas cita caur citu, gluži kā tas notiek prātā.
* Attieksme pret „labo” un „ļauno”, jo viss ir atkarīgs no skatapunkta. Ja parasti romāni tiek vadīti no „labā tēla” puses, šis ir tuvākais, ko mēs varam dabūt ļaundarim. Bet robežas šeit ir tik izplūdušas, ka praktiski neeksistē.
*Burvju spēju teorijas, kas vairāk velk uz alķīmijas pusi.
* Patiesi badass tēls. Jo Neitans ir piedzīvojis daudz, bet vienmēr aiziet ar paceltu galvu, cīnās cauri sāpēm un negrasās būt upuris.
* Cik gan reižu nav bijis pareģojuma, kurā dēlam paredzēts nogalēt tēvu. Pavērsiens – Neitanam tas ir pilnīgi vienalga un viņa nostāja ir gluži pretēja.
* Iespējams vismīļākā vieta man bija piektā daļa. Cita tēla skatījums uz Neitanu, un Neitana apjausma kā viņu redz citi. Man bija jānoliek grāmata un jāparipinās pa gultu – tik perfekti nokomplektēts un pasniegts viņš bija.
* Fakts, ka arī šeit ir iekļauta romantiskā līnija, bet patīkamās devās, kas atbalsta sižetu nevis to nosmacē. Arī puiša skatapunkts līdz. Nedomāju, ka man pietiks nervi izlasīt vēl vairāk par piecām YA grāmatām, kur meitene teju apokalipses vidū nespēj beigt jūsmot par sava perfektā varoņa žokļa līniju.
* Kaudzīte ar blakus varoņiem, kas ir sarežģīti un ar savu motivāciju. Manipulācijas. Varas spēles. Viss, kas veido kopainu, tādu kāda tā patiesībā ir.

Visbeidzot un galvenokārt – „Tumšā Puse” ir kā krāčaina kalnu upe kādam, kurš pēdējos gadus pavadījis tuksnesī. Ar tuksnesi domājot young adult romānu vilni, kas pēdējā laikā figurē pasaulē. Meitenes skatapunkts, mīlas trijstūri, romantikas jaukšana virzošajā sižetā… Paranormālajai romancei nudien vajadzētu piebremzēt. Izsaku līdzjūtību puišiem, kuriem tas viss ir bijis jāpacieš. Izsaku līdzjūtību MEITENĒM, kurām tas viss ir bijis jāpacieš! Mēs arī gribam action! Un Tumšā Puse ir atbilde.

Tagad tikai atliek gaidīt turpinājumus, autore pagaidām izsakās, ka otrā daļa „Half Wild” varētu iznākt 2015.gada martā, jo ir vēl rakstīšanas / rediģēšanas procesā. [ visa pasaule sinhroni novaidas ] Pa to laiku jātur acis vaļā un jāgaida plašākas ziņas par ekranizāciju. Šis mazais book trailer sniedza ieskatu, kā tas varētu izskatīties uz ekrāna, un jau atkal filma, manuprāt, zaudēs tik daudz no grāmatas maģijas. Mūsu prāti ir pilis, ekranizācija – namiņš, kas ļoti līdzinās visiem citiem namiņiem.

Būris ir uzlauzts. Neitans Birns ir izbēdzis. Visi zin viņa vārdu.

Advertisements

About Līga Sproģe
Lasu grāmatas. Rakstu grāmatas. Domāju, ka dzīves jēga ir kafijā, mūzikā un mežā. Autore stāstam "Raiannonas Turnīrs" no latviešu autoru fantāzijas un fantastikas stāstu krājuma "Purpura karaļa galmā".

One Response to Sallija Grīna “Tumšā puse”

  1. Pingback: Savaļas valdzinājums: Sallija Grīna – “Mežonīgā puse” | vilkamidzenis

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s